Biežāk uzdotie jautājumi

17.04.2019. 11:18

1. Kādi dokumenti nepieciešami ieceļošanai Kanādā?

Latvijas vēstniecība neatbild par jautājumiem, kuri ir saistīti ar ieceļošanu Kanādā.

Jautājumos par ieceļošanas noteikumiem Kanādā jāvēršas Kanādas vēstniecībā Polijā, Varšavā (www.poland.gc.ca)

Latvijas pilsoņi var ieceļot un uzturēties Kanādā bez vīzas līdz sešiem mēnešiem. Lūdzam pirms ceļojuma pārliecināties, ka pases derīguma termiņš pārsniedz paredzamās uzturēšanās laiku.

Ceļotājiem, kuri bez vīzas ieceļo Kanādā vai to šķērso tranzītā, izmantojot gaisa satiksmi, pirms brauciena obligāti ir jāsaņem elektroniskā ceļošanas atļauja (Electronic Travel Authorization – eTA). Detalizētāka informācija mājaslapā www.canada.ca/eTA.

Latvijas nepilsoņiem, lai ieceļotu Kanādā, nepieciešama vīza.

Iebraucot Kanādā, robežkontrole un muitas kontrole ir jāiziet pirmajā lidmašīnas nolaišanās vietā, kur imigrācijas dienesta pārstāvis var norādīt, cik ilgi drīkstat uzturēties Kanādā.

Ja persona pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Kanādā, jāvēršas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, lai informētu Pārvaldi par izceļošanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

Ieceļojot Kanādā uz ilgāku laiku vai uz pastāvīgu dzīvi, Latvijas vēstniecība Kanādā iesaka visiem Latvijas valsts piederīgajiem reģistrēties vēstniecībā, aizpildot Konsulārās reģistrācijas anketu un nosūtīt Latvijas vēstniecībai Kanādā.

Ārlietu ministrija stingri iesaka jebkurai personai, kas dodas uz ārvalstīm, pirms ceļošanas iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā, reģistrēties Konsulārajā reģistrā, kā arī aicina viedtālrunī lejuplādēt Ārlietu ministrijas mobilo aplikāciju „Ceļo droši”.


 

2. Vai vēstniecība var palīdzēt atrast pazudušu radinieku?

Ar radinieku meklēšanu nodarbojas Latvijas Sarkanais Krusts

Organizācijas kontaktinformācija:

Latvijas Sarkanā Krusta sekretariāts

Šarlotes iela 1d,

Rīga, LV-1001

Tālr.: 67336651

Fakss: 67336652

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Gadījumos, kad vēlaties sazināties ar radu, senu draugu vai paziņu Latvijas teritorijā, kura adresi esat pazaudējis vai aizmirsis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var palīdzēt sazināties ar meklējamo personu.

Pakalpojumu var pieprasīt:

klātienē vai pa pastu PMLP teritoriālajās nodaļās;

pa pastu Iedzīvotāju reģistra departamentā – Rīgā, Čiekurkalna 1. līnija 1, k -3.


3. Kādas ir kremētu mirstīgo atlieku pārvešanas prasības?

Kremētu mirstīgo atlieku pārvešanai uz Latviju, jāievēro sekojoši noteikumi:

1.kremētas mirstīgās atliekas jātransportē stingri noslēgtā, izturīgā un aizzīmogotā urnā;

2.mirstīgo atlieku ievešanai un apbedīšanai Latvijā papildus nepieciešami sekojoši dokumenti:

1.miršanas apliecība (Medical certificate of death)*;

2.nāves fakta apliecinājums (Statement of death)*;

3.kremācijas sertifikāts (Certificate of cremation) – dokumentam jābūt apliecinātam pie Kanādas notāra (Notary Public), lai dokumentu varētu legalizēt;

4.apbedīšanas biroja amatpersonas apliecinājums, ka urnā atrodas tikai kremētas mirstīgās atliekas – dokumentam jābūt apliecinātam pie Kanādas notāra (Notary Public), lai dokumentu varētu legalizēt;

* Kanādas Federālo valdību Civilaktu reģistra izsniegto dokumentu nosaukumi var atšķirties.

Visus Kanādā izsniegtos dokumentus vispirms ir jālegalizē Kanādas Ārlietu ministrijā un Latvijas vēstniecībā Kanādā, lai tos varētu izmantot Latvijā.


 

4. Kas ir repatriācija?

Repatriācija ir personas pārcelšanās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

Kam ir tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu?

  • repatrianta laulātajam;
  • repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētajiem);
  • repatrianta vecākiem, kuri ir viņa apgādībā.Personai, kura vēlas repatriēties un iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī tās ģimenes locekļiem, jāiesniedz šādi dokumenti:
  • Kāda ir repatriācijas kārtība? Kādi dokumenti jāiesniedz?

1.      noteiktas formas iesniegums;

2.      dokuments, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

3.      dzimšanas apliecības kopija;

4.      divas fotogrāfijas (35 x 45mm);

5.      ārvalstu pilsonis - Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopija, kurā norādīta pilsonība; bezvalstnieks - Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopija;

6.      rakstveida apliecinājums par to, ka persona neslimo ar sabiedrībai bīstamām infekcijas slimībām;

7.      pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņa par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem, un kurām ieceļošanai Latvijā ir nepieciešama vīza);

8.      rakstveida apliecinājums, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, papildus iesniedz dokumentu, kas apliecina laulību vai radniecību ar repatriantu, neiesniedz 2.punktā minēto dokumentu.

Latvijas pilsonis, kurš vēlas repatriēties, iesniedz:

1.      noteiktas formas iesniegumu;

2.      pases kopiju;

3.      divas fotogrāfijas (35x45mm);

4.      rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

Nepilngadīgo personu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atļauts repatriēt, ja saņemta šīs personas rakstveida piekrišana.

Nepilngadīgajām personām no 16 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi repatriēties, ja saņemta ar viņu kopā dzīvojošo vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana un ja attiecīgās Latvijas pilsētas vai pagasta aizbildnības vai aizgādnības iestādes devušas savu piekrišanu.

Repatriācijas atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti (izziņas, vēstules, dokumentu kopijas) ir derīgi 6 mēnešus no to izdošanas dienas.

Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt rakstīti angļu, franču, vācu vai krievu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apstiprinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā. Ārvalstīs izdotajiem dokumentiem jābūt legalizētiem, ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību.

Kur dokumenti jāiesniedz?

Minētos dokumentus persona iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļā vai attiecīgajā valstī esošajai Latvijas Republikas konsulārajai pārstāvniecībai, kas nosūta šos dokumentus Migrācijas nodaļai Latvijā.

Pēc pieteikuma saņemšanas Migrācijas nodaļā Jūsu dokumenti 90 dienu laikā tiks izskatīti un tiks izlemts jautājums par repatrianta statusa piešķiršanu. Vienlaicīgi tiks lemts par bezmaksas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu personai, kura nav Latvijas pilsonis, kas ļaus uzturēties Latvijā neierobežotu laiku. Pēc repatrianta statusa piešķiršanas Migrācijas nodaļa izsniedz dokumentu, kas apliecina repatrianta statusu.

Migrācijas nodaļas kontaktinformācija pieejama šeit.

Kādu palīdzību saņem repatriants?

Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstīs, vai izceļojis no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs, ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā.

Pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Materiālā palīdzība

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimis ārvalstīs, vai izceļojis no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā terora, atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

Repatriantam ir tiesības ievest mantas bez aplikšanas ar muitas nodokli, muitā uzrādot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu.

Plašāka informācija par repatriācijas kārtību pieejama Pilsonības un migrācijas pārvaldes mājas lapā.


5. Kādi ir dzīvnieku ievešanas noteikumi Latvijā?

Atbildīgā institūcija par mājdzīvnieku ievešanu Latvijā ir Pārtikas un veterinārais dienests.

Adrese: Peldu iela 30, Rīga, LV-1050, Latvija.

Tālr. +371 67095230

Fakss +371 67322727

Mājaslapa: www.pvd.gov.lv

Detalizētāku informāciju angļu valodā par mājdzīvnieku ievešanu Latvijā varat atrast šeit.