Ārlietu ministra pirmā pavēle par četru vadošo ierēdņu iecelšanu

26.07.2019. 18:15

Ārlietu ministra pirmā pavēle par četru vadošo ierēdņu iecelšanu: Rīga, 1919. gada 29. jūlijs

Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics kopš iecelšanas amatā 1918. gada 19. novembrī līdz 1919. gada 3. jūlijam darbojās Londonā un Parīzē. Pirmais Latvijas delegācijas vadītājs Parīzes Miera konferencē Jānis Čakste, dodoties uz Latviju, 1919. gada 21. maijā nodeva vadību delegātam Z. A. Meierovicam, kurš savukārt 3. jūlijā – delegātam Jānim Seskim. Caur Londonu, Kopenhāgenu un Stokholmu Z. A. Meierovics 23. jūlijā ieradās Rīgā un tūlīt devās uz Nikolaja (tagad – Krišjāņa Valdemāra) ielu, kur Rīgas Hipotēku biedrības namā Nr. 3 kopš 8. jūlija uzturējās Ministru kabinets, Valsts kanceleja un bija paredzēts izvietot arī Ārlietu ministriju. 

F2626 A1v L19 P3 001

Tajā pašā dienā Z. A. Meierovics piedalījās Ministru kabineta sēdē, bet 24. jūlijā tikās ar ministru prezidentu Kārli Ulmani, kur tika pārrunāti arī jautājumi par ministrijas izveidošanu.

Ministru kabinets 28. jūlijā nolēma izsniegt Ārlietu ministrijai avansu “algām un tekošām vajadzībām” 25000 Latvijas rubļu apmērā (Latvijas rublis – kases zīme, ko 1919.–1920. gadā izlaida Pagaidu valdība paralēli apgrozībā esošajām Vācijas un Krievijas naudaszīmēm). Pēc finanšu nodrošinājuma saņemšanas tūlīt 29. jūlijā sekoja Z. A. Meierovica parakstītā pirmā pavēle par četru ministrijas vadošo ierēdņu iecelšanu amatos. Šis dokuments, ar kuru ministrija noformēja darba attiecības ar saviem pirmajiem pieņemtajiem ierēdņiem, uzskatāms par Ārlietu ministrijas izveidošanas sākumu.

Ieskanēta pavēle ar Z. A. Meierovica parakstu un anotācija

Ārlietu ministra pirmā izdotā pavēle par ierēdņu pieņemšanu darbā. Rīga, 29. 07.1919.

LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 1774. l., 1. lp.

Ministra pavēles par pieņemtajiem un atbrīvotajiem augstākās un vidējās kategorijas ierēdņiem noformētas rokrakstā  žurnālā, kas kalpoja šim mērķim gandrīz četrus gadus līdz 1923. gada 20. aprīlim. Kalpotājus un zemāka ranga ierēdņus pieņēma darbā ar Vispārējā, vēlāk – Administratīvi-juridiskā departamenta direktora pavēlēm, kuras ierakstīja atsevišķā žurnālā.

Z. A. Meierovica 29. jūlijā pieņēma darbā Ārlietu ministrijā vispirms tos darbiniekus, kas kādu laiku bija kārtojuši ar ārlietām saistītos jautājumus Liepājā 1919. gada pirmajā pusē un Rīgā kopš 8. jūlija. Nedaudzos ar ārlietu jautājumiem saistītos dokumentus izstrādāja un reģistrēja Valsts kanceleja, bet parakstīja “ārlietu ministra vietā” valdības vadītājs K. Ulmanis.

Jāatzīmē, ka sešu mēnešu ilgajā Liepājas periodā K. Ulmanis no janvāra otrās puses līdz marta sākumam bija komandējumā ārzemēs, bet Zemessardzes (Landesvēra) vācu vienību 16. aprīļa pučs paralizēja darbību nepilnus trīs mēnešus, jo K. Ulmanim un dažiem pagaidu valdības locekļiem nācās uzturēties Lielbritānijas pārstāvniecībā un drīz vien pārcelties uz tvaikoni Saratov.  

Katram no pirmajiem oficiāli pieņemtajiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem vēlākais dzīves ceļš bija atšķirīgs.

Foto un anotācijas par katru personību

Pašās beigās, ka

Autors nav zināms. Oriģināls Latvijas Valsts vēstures arhīvā

Vilis ŠŪMANIS (1887–1948)

Sumanis Vilis

Ministru prezidents K. Ulmanis 1919. g. 14. jūlijā piedāvāja V. Šūmanim atstāt dienestu armijā un “uzņemties ārlietu resora tehniskos organizēšanas priekšdarbus”. Divu nedēļu laikā galvenokārt tika risināts telpu jautājums, apzināti finanšu un organizatoriskā darba pratēji – nākamie ministrijas darbinieki.

Pēc iecelšanas V. Šūmanis vadīja ministrijas Kanceleju, vēlāk – vairākus departamentus. Kopš 1924. gada sūtnis Itālijā, Francijā, Somijā, Igaunijā. Pēc Latvijas okupācijas no Tallinas 1940. gada 22. jūnijā devās uz Somiju un Zviedriju, no kurienes pārcēlās uz Šveici.

Augusts VAIDZĪBA (18821941)

Vaidziba Augusts

No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada novembrim ministrijas Saimniecības un budžeta nodaļas vadītājs. Pēc tam aptiekas īpašnieks Durbē, vēlāk Durbes pilsētas, arī Tukuma pilsētas galva.

1940. gada 14. jūnijā represēts. Miris Vjatkas soda nometnēs PSRS.

Jānis LAZDIŅŠ (1875–1953)

Lazdins Janis

Ārlietu dienestā no 1919. gada 9. jūlija līdz 1938. gada septembrim. Ministrijas vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis, vēlāk – Skandināvijas nodaļas vadītājs. No 1920. gada oktobra – ārlietu ministra kabineta šefs. 1924. gada jūlijā iecelts par ģenerālkonsulu Briselē, 1927.–1929. gadā bija pilnvarotais lietvedis Briselē, pēc tam līdz 1938. gadam – sūtnis. 1941. gadā izceļoja uz Vāciju, no 1946. gada dzīvoja Beļģijā. Par nopelniem valsts labā piešķirta Beļģijas pilsonība.

Kārlis KUŠKEVICS (1885–1962)

Kuskevics Karlis

1919. gada 27. marta vēstulē izteica vēlēšanos iestāties Latvijas Pagaidu valdības dienestā Ārlietu ministrijā. Kopš aprīļa strādāja Liepājā, jūlijā atgriezās Rīgā un 17. jūlijā sāka pildīt V. Šūmaņa uzdevumus. No augusta neilgi bija Ekonomiskās nodaļas vadītājs, pēc tam – Ekonomiski konsulārā departamenta direktora v. i. No 1920. gada konsuls brīvpilsētā Dancigā. Inkriminēta lieta par nelikumīgiem konsulāriem darījumiem ar naudas piesavināšanos. 1924. gada novembrī par pārkāpumiem atlaists no konsula amata.  Padomju okupācijas laikā 1940. gada augustā apcietināts, izvests uz PSRS. Vēlāk atgriezies Latvijā.