Sūdzības izskatīšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā

29.12.2016. 15:01

Jebkura persona, personu grupa vai nevalstiskā organizācija, var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – Tiesa), ja tās uzskata, ka kāda no Konvencijas dalībvalstīm ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā turpmāk – Konvencija) garantētās tiesības. Šādu sūdzību sauc par individuālu sūdzību. Arī valsts drīkst iesniegt sūdzību par citu Konvencijas dalībvalsti. Šādu sūdzību sauc par starpvalstu sūdzību.

Latvijā Konvencija ir spēkā kopš 1997. gada 27. jūnija, un personai ir tiesības iesniegt sūdzību par iespējamiem Konvencijā vai tās protokolos garantēto tiesību un brīvību pārkāpumiem Latvijā.

Pēc sūdzības iesniegšanas Tiesā tā tiek reģistrēta Tiesas Sekretariātā, un tiek vērtēts, vai iesniedzēja sūdzība atbilst sūdzības iesniegšanas kritērijiem, proti, vai sūdzības veidlapa atbilst Tiesas reglamenta 47.punktam (saite uz Tiesas reglamenta un Rule 47 redakciju http://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas/parstaviba-eiropas-cilvektiesibu-tiesa/eiropas-cilvektiesibu-tiesa/eiropas-cilvektiesibu-tiesas-reglaments), kas noteic iesniedzamo informāciju un dokumentus. Ja iztrūkst kaut viena daļa no pieprasītās informācijas vai dokumentiem (piemēram, nav norādīts iesniedzēja vārds/uzvārds, nav sniegts iespējama pārkāpuma faktu izklāsts un sūdzības juridisks pamatojums, u.c.), Tiesa sūdzību neizskatīs.

Sīkāka informācija par sūdzības iesniegšanu Tiesā latviešu valodā ir pieejama Tiesas mājaslapā: http://www.echr.coe.int/Pages/home.aspx?p=applicants/lav.

Ja sūdzība atbilst Tiesas reglamenta 47.punkta prasībām, tā tiek nosūtīta uz kādu no piecām Tiesas nodaļām (Latvijas tiesnesis Mārtiņš Mits darbojas Tiesas piektajā nodaļā). Katras sūdzības izskatīšanai tiek iecelts savs tiesnesis-ziņotājs, kurš izlemj, kādam Tiesas sastāvam nosūtīt lietu izskatīšanai, proti, vienam tiesnesim, Tiesas Komitejai trīs tiesnešu sastāvā vai Tiesas Palātai septiņu tiesnešu sastāvā.

Ja sūdzība ir acīmredzami noraidāma, tiek pieņemts viena tiesneša lēmums par sūdzības nepieņemamību izskatīšanai. Šis lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Ja sūdzība nav acīmredzami noraidāma, tas tiek nodots izskatīšanai vai nu trīs tiesnešu Komitejai, vai Tiesas palātai septiņu tiesnešu sastāvā.

Pirms izskatīt sūdzību pēc būtības, Tiesa izvērtē sūdzības atbilstību Konvencijas 35. pantā izvirzītajām pieņemamības prasībām, proti:

  • sūdzībai jābūt tikai par Konvencijas vai/un tās papildprotokolu iespējamiem pārkāpumiem;

  • jābūt izsmeltām visām jautājuma atrisināšanas iespējām nacionālajā līmenī;

  • sūdzība jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pēdējā nolēmuma pieņemšanas nacionālajā līmenī;

  • netiks izskatīta sūdzība par lietu, kas Tiesā jau ir izskatīta, vai jau ir iesniegta izskatīšanai kādā citā starptautiskajā procedūrā un nesatur būtisku jaunu informāciju;

  • netiks izskatīta acīmredzami nepamatota sūdzība, vai tāda sūdzība, ar kuras palīdzību tiek ļaunprātīgi izmantotas sūdzības iesniegšanas tiesības;

  • sūdzība nedrīkst būt anonīma.

Ja no iesniegtās sūdzības Tiesa var izdarīt secinājumu, ka šī sūdzība neatbilst kādai no Konvencijas 35.panta prasībām, tā var sūdzību noraidīt, nelūdzot valsts-atbildētājas viedokli.

Ja par sūdzības pieņemamību nav iespējams izlemt, pamatojoties uz Tiesas rīcībā esošo informāciju, vai arī sūdzība pirmšķietami ir pieņemama, Tiesa to nosūta valstij-atbildētājai, kura var sniegt viedokli gan par sūdzības pieņemamību izskatīšanai, gan par sūdzības būtību.

Tiesas Palāta pirms sava nolēmuma pasludināšanas var nodot lietu izskatīšanai Lielajā palātā, ja izskatāmā lieta skar nopietnus jautājumus par Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju, vai ja lietas izskatīšana var novest pie rezultāta, kas atšķiras no iepriekš iedibinātās Tiesas prakses.

Jebkurā lietas izskatīšanas stadijā puses var slēgt mierizlīgumu, kas ir strīda risinājums pusēm savstarpēji vienojoties. Mierizlīguma process atbilstoši Konvencijas nosacījumiem ir konfidenciāls. Noslēgtā mierizlīguma rezultātā lieta tiek svītrota no izskatāmo lietu saraksta.

Ja sūdzības iesniedzējs noraida mierizlīguma piedāvājumu, valsts-atbildētāja var iesniegt Tiesā vienpusējo deklarāciju, atzīstot Konvencijas vai tās protokolu pārkāpumu lietā, un lūgt Tiesu svītrot lietu no izskatāmo lietu saraksta.

Trīs tiesnešu Komitejas spriedumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc to pasludināšanas dienas, un nav  nepārsūdzami. Arī Palātas pieņemtie lēmumi stājas spēkā to pasludināšanas dienā, un nav pārsūdzami. Savukārt Palātas spriedumu trīs mēnešu laikā pēc tā pasludināšanas puses var lūgt nodot izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā. Šo lūgumu izskata Tiesas kolēģija piecu tiesnešu sastāvā. Ja kolēģijas lēmums ir negatīvs, Palātas spriedums stājas spēkā kolēģijas lēmuma pasludināšanas dienā. Ja kolēģija lemj apmierināt lūgumu nodot sprieduma izskatīšanu Lielajā palātā, tad Palātas spriedums nestājas spēkā, un lietu atkārtoti izskata Lielā palāta. Lielās palātas lēmumi stājas spēkā to pasludināšanas dienā, savukārt spriedumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc to pasludināšanas.

Skat. sūdzības izskatīšanas shēmu:

 

sudziba

Spēkā stājušies Tiesas nolēmumi ir saistoši abām pusēm.

Visi Tiesas nolēmumi ir pieejami HUDOC datu bāzē: http://hudoc.echr.coe.int

(sīkāk skat. apakšsadaļā Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi lietās pret Latviju)

Tiesas spriedumu, kurā konstatēts Konvencijas pārkāpums, un Tiesas lēmumu, kas apstiprina mierizlīgumus, izpildi uzrauga Eiropas Padomes Ministru komitejas Spriedumu izpildes departaments. Valstij-atbildētājai sešu mēnešu laikā pēc Tiesas sprieduma spēkā stāšanās ir jāsniedz Spriedumu izpildes departamentam informācija par paveikto, lai personai novērstu Tiesas konstatētā Konvencijas pārkāpuma sekas, kā arī par paveikto, lai nepieļautu identiskus pārkāpumus nākotnē.

Sīkāka informācija par Tiesas nolēmumu izpildes procesu ir pieejama Eiropas Padomes Ministru komitejas Spriedumu izpildes departamenta mājaslapā: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/execution/default_en.asp