Bērnu ceļošana

20.09.2019. 15:26

Uz bērnu ceļošanu attiecas arī vispārējie ieteikumi par drošu ceļošanu.

Latvijas tiesību akti nosaka kārtību, kādā bērns (persona līdz 18 gadu vecumam) šķērso Latvijas ārējo robežu, izceļojot no Latvijas Republikas uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts[1] vai Šengenas līguma dalībvalsts[2]. Regulējums attiecas uz bērniem, kas ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi vai personas, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijā. Bērns var šķērsot Latvijas valsts robežu abu vai viena no vecākiem, aizbildņa vai citas personas pavadībā. Obligātās izglītības vecumu sasniedzis  bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi.

Valstīm, kurās bērns ieceļo, tai skaitā tranzītvalstīm, ir tiesības izvirzīt savas prasības nepilngadīgu ārvalstnieku ieceļošanai. Šādas papildu prasības var būt noteiktas, ja citās ES vai Šengenas valstīs ir atjaunota robežpārbaude uz iekšējām robežām, kā arī citos gadījumos. Tāpat savas prasības tiesīgi noteikt pasažieru pārvadātāji, piemēram, aviokompānija, ar ko ceļo bērns. Tādēļ vecākiem pirms ceļojuma jāpārliecinās, vai valsts, uz kuru vai caur kuru ceļos bērns, vai attiecīgais pasažieru pārvadātājs nav noteicis papildu prasības saistībā ar bērna ceļošanu.

Ja bērns nedodas ceļojumā kopā ar vecākiem, ieteicams noformēt notariāli apliecinātu pilnvaru bērna pārstāvībai ārkārtas situācijās. Vecāku pienākums ir nodrošināt bērnam pilnvaroto pārstāvi, kurš par bērnu rūpēsies un pārstāvēs viņa intereses, piemēram, medicīnas iestādēs (ja bērnam būs nepieciešama medicīniskā palīdzība, ārsts to nedrīkstēs sniegt bez pilnvarotās personas vai vecāku piekrišanas). Šāda pilnvara noformējama pie zvērināta notāra Latvijā klātienē vai videokonferences režīmā (ja personai ir Latvijas elektroniskais paraksts) vai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

Pirms ceļojuma jāpārliecinās, vai Latvijā izdotiem dokumentiem (dzimšanas apliecība, pilnvara, bāriņtiesas lēmums utml.) uzrādīšanai ārvalstu amatpersonām nepieciešams tulkojums un dokumenta īstuma apliecinājums. Par šiem jautājumiem lūdzam sazināties ar attiecīgās ārvalsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību.

Ja bērns tiek izvests no valsts nevis ceļošanas nolūkā, bet uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, šāds lēmums jāsaskaņo ar otru vecāku. Ja tiesa ar tās nolēmumu ir noteikusi bērna dzīvesvietu ārvalstī, tad vecākam, kurš izved bērnu uz pastāvīgu dzīvi šajā valstī, nav nepieciešama otra vecāka piekrišana. Ja viens no vecākiem uzskata, ka otrs vecāks aizvedis vai nelikumīgi aiztur viņu kopīgo bērnu ārvalstīs, viņš/viņa var iesniegt Tieslietu ministrijā pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu[3]. Tuvāka informācija šeit un šeit.

 

Tuvāka informācija:

Par Latvijas robežas šķērsošanu:

Latvijas Valsts robežsardze

Diennakts tālrunis 67075718 vai 67075616

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

www.rs.gov.lv


Par ārvalstu prasībām ieceļošanai ar bērniem:

ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā https://www.mfa.gov.lv/vestniecibas-un-parstavniecibas# 


Par pilnvaru/piekrišanu noformēšanu un par dokumenta apliecināšanu ar apostille: Latvijas Zvērinātu notāru padome

https://www.latvijasnotars.lv/


Par bāriņtiesas lēmumiem sazināties ar attiecīgo bāriņtiesu:

http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/barintiesu_adreses_/


Par ārkārtas situācijām un par dokumentu legalizāciju:

Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments

Diennakts tālrunis ārkārtas situācijām 26 33 77 11

https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/dokumentu-apliecinasana-ar-apostille-un-legalizacija 


Par bērnu prettiesisku aizvešanu/aizturēšanu:

Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departaments

https://www.tm.gov.lv/lv/cits/centrala-iestade


[1] Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

[2] Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Islande Itālija, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

[3] Pamatojoties uz Hāgas 1980. gada 25.oktobra Konvenciju par bērnu starptautiskās nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.