Biežāk uzdotie jautājumi

18.02.2019. 12:46

1. Kādas vīzas izsniedz Latvija kā Šengenas līguma dalībvalsts?

Latvija kā Šengenas līguma dalībvalsts izsniedz Šengenas vīzas un Latvijas nacionālās vīzas.


2. Kuras valstis ir Šengenas līguma dalībvalstis?

Šengenas līguma dalībvalstis ir Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Islande, Itālija, Latvija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija.


3. Cik ilgi ārzemnieks ar Šengenas vīzu var uzturēties Šengenas telpā?

Ārzemnieks ar Šengenas vīzu var uzturēties Šengenas telpā 90 dienas 180 dienu laikposmā.


4. Kā pārliecināties, vai ceļošanas dokuments ir derīgs vīzas saņemšanai, lai ieceļotu Latvijā ?

Latvijas Republikas atzīto ceļošanas dokumentu sarakstā sadaļā “Info - Travel documents issued by third countries and territorial entities (Part I) lapas labajā pusē) var pārbaudīt, vai ārzemnieka ceļošanas dokuments ir derīgs vīzas saņemšanai, lai ieceļotu Latvijā.


5. Vai ar Latvijā izsniegtu uzturēšanās atļauju var uzturēties citās Šengenas valstīs?

Ar Latvijā izsniegtu uzturēšanās atļauju ārzemnieks var uzturēties arī citās Šengenas valstīs, taču ne vairāk kā 90 dienas 180 dienu laikposmā.


6. Vai trešās valsts pilsonis ar Latvijā izsniegtu uzturēšanās atļauju var strādāt citās Šengenas valstīs?

Latvijā izsniegta uzturēšanās atļauja nedod tiesības ārzemniekam strādāt citās Šengenas līguma dalībvalstīs.


7. Vai ārzemnieks ar citas Šengenas valsts izsniegtu uzturēšanās atļauju var ieceļot Latvijā? 

Ārzemnieki ar Šengenas valstu uzturēšanās atļauju var ieceļot un uzturēties citās Šengenas valstīs līdz 90 dienām 180 dienu laikposmā. Katra Šengenas valsts pati nosaka, ar kuriem tās izsniegtajiem dokumentiem persona drīkst ceļot uz citām Šengenas valstīm. Informācija par šiem dokumentiem ir iekļauta Šengenas robežu kodeksa 22. pielikumā "Dalībvalstu izdoto uzturēšanās atļauju saraksts". Ja personai nav zināms, vai viņas rīcībā esošais dokuments piešķir šādas tiesības, ieteicams konsultēties ar savas mītnes valsts imigrācijas iestādēm.  


8. Vai ārzemnieks ar citas Šengenas valsts izsniegtu ilgtermiņa (D kategorija) vīzu var ieceļot Latvijā? 

Ārzemnieks ar derīgu Šengenas valsts izsniegtu ilgtermiņa vīzu (D kategorija) var ieceļot un uzturēties citu Šengenas valstu teritorijā līdz 90 dienām 180 dienu laikposmā.


9. Vai ārzemnieks ar derīgu Šengenas ierobežota teritoriālā derīguma vīzu var ieceļot visās Šengenas valstīs?

Persona, kurai ir izsniegta vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, drīkst šķērsot Šengenas valstis tranzītā un uzturēties tikai tajās Šengenas valstīs, kas norādītas vīzas ielīmē.


10. Ko nozīmē papildtermiņš vīzā - 15 dienas?

Vienreizējo un divreizējo Šengenas vīzu derīguma termiņš ietver arī papildtermiņu – 15 dienas. Tas nozīmē, ka vīzas termiņam, kādu ārzemnieks ir norādījis vīzas pieteikumā, izsniedzot vienreizēju vai divreizēju vīzu, tiek pieskaitītas papildus 15 dienas. Līdz ar to ārzemnieks Šengenas valstu teritorijā var ieceļot un izceļot no tās visa vīzā norādītā derīguma termiņa laikā, taču var uzturēties tik ilgi, cik norādīts vīzas ielīmes sadaļā "Uzturēšanās ilgums".

(Piemēram, ārzemnieks vīzas pieteikumā ir norādījis, ka vēlas ieceļot Šengenas  telpā 01.01., izceļot no tās 10.01. un uzturēties kopā 10 dienas. Vīza  tiks izsniegta ar derīguma termiņu no 01.01. līdz 25.01. ( 01.01.-10.01.+15 dienas). Tas nozīmē, ka ārzemnieks varēs ieceļot un izceļot minētajā laika periodā (t.i. no 01.01. līdz 25.01.), taču uzturēšanās dienu skaits paliks nemainīgs - 10 dienas.


11. Kā pārliecināties, vai nav pārsniegts vīzā norādītais uzturēšanās dienu skaits?

Ar Šengenas uzturēšanās laika  īstermiņa kalkulatora palīdzību var pārliecināties, vai nav pārsniegts vīzā norādītais uzturēšanās dienu skaits.


12. Kā noskaidrot, cik vēl dienas Šengenas valstīs var uzturēties ar vīzu?

Ar Šengenas uzturēšanās laika  īstermiņa kalkulatora palīdzību var pārliecināties, cik vēl dienas var uzturēties Šengenas telpā ar vīzu. Jāizvēlas poga „Planning” un ailē “Date of entry/Control” jāievada plānotā ceļojuma pēdējais izceļošanas datums.


13. Vai Šengenas vīzu var pagarināt Latvijā?

Šengenas vīzu var pagarināt, ja pastāv nepārvarami apstākļi vai humāni iemesli, kas ārzemniekam liedz atstāt Šengenas teritoriju pirms vīzas derīguma termiņa vai vīzā atļautās uzturēšanās beigām. Vīzas pagarina Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.


14. Kas segs izdevumus par ārvalstīs sniegto medicīnisko palīdzību, ja ceļojumam nebūs iegādāta veselības apdrošināšana?

Ja ceļotājs nebūs noformējis EVAK un / vai nebūs iegādājies ceļojuma apdrošināšanas polisi, visi izdevumi, kas saistīti ar medicīniskās palīdzības saņemšanu ārvalstīs (ārstēšana, personas transportēšana, personas mirstīgo atlieku transportēšana nāves gadījumā), jāsedz ceļotājam pašam vai viņa tuviniekiem.


15. Ko darīt, ja ārzemēs pazudis tuvinieks?

Ja ir pamatotas aizdomas par personas bezvēsts prombūtni ārvalstīs, tuviniekiem jāvēršas Latvijas Valsts policijā. Ar personu meklēšanu nodarbojas arī Latvijas Sarkanais Krusts. 


16. Kādi dokumenti nepieciešami, ceļojot ar mājdzīvnieku?

Pārliecinieties, vai mājdzīvnieka pasē ir nepieciešamās atzīmes par veiktajām vakcinācijām saskaņā ar attiecīgās ārvalsts prasībām. Detalizēta informācija pieejama Pārtikas un veterinārajā dienestā.


 17. Vai bērnam var būt divas pilsonības? 

Latvijas pilsoņu bērniem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti. Proti, ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bērns ir atzīstams par Latvijas pilsoni, neskatoties uz to, ka viņam jau ir citas valsts pilsonība.

Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar valsti, kas nav atļauto valstu sarakstā, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle, kuras valsts pilsonību saglabāt. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctecim vai arī dubultā pilsonība izveidojusies ar atļauto valsti.


18. Kur jāvēršas, lai Latvijas iedzīvotājs saņemtu ārvalstīs izdotu dokumentu?

Lai saņemtu dokumentu, kas izdots ārvalstīs, jāvēršas attiecīgās ārvalsts diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā Latvijā. Vairākas valstis, piemēram, ASV un Apvienotā Karaliste, piedāvā iespēju pieprasīt dokumentu elektroniski. Tuvāku informāciju iespējams saņemt, vēršoties attiecīgās valsts pārstāvniecībā.


19. Kā saņemt izziņu no Krievijas Federācijas par dienestu bijušajā Padomju Savienības armijā?

Lai izprasītu izziņas par dienestu bijušajā PSRS armijā, lūdzam vērsties Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Centrālajā arhīvā Podoļskā, adrese 142100, Московская обл., Подольск, ул. Кирова, д. 74., tālr. informācijai 8 (4967) 69-90-05, mājas lapa http://dyn.archive.mil.ru/archival_service/central/requests.htm.


20. Kas man būtu jāņem vērā, ja ir nepieciešams Latvijā izmantot dokumentus, kurus izdevušas iestādes, kas izveidotas prettiesiski radušos valstisko veidojumu vai prettiesisku teritoriju statusa izmaiņu rezultātā? Kas man jāņem vērā, ja dokuments atspoguļo minētās prettiesiskās izmaiņas?

Latvija neatzīst prettiesiskā veidā izdarītas valstu teritoriju robežu izmaiņas, šādi radušos valstiskos veidojumus un teritoriju statusa izmaiņas. Lai nodrošinātu vienotu Latvijas valsts pārvaldes iestāžu rīcību gadījumos, kad tām, īstenojot savas funkcijas, nākas saskarties ar minētajiem dokumentiem, Ārlietu ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par dokumentu, kurus izdevuši starptautiski neatzīti valsts varas subjekti vai kuri atspoguļo to realizēto kontroli, atzīšanu un juridisko statusu”. Pilns informatīvā ziņojuma teksts pieejams šeit.