"Rīgai svarīgās vērtības”, intervija ar Latvijas vēstnieku Ungārijā Imantu Lieģi (NEPSZABADSAG)

07.02.2015. 17:45

Neoficiālais tulkojums no ungāru valodas

Eiropas Savienības Padomē prezidējošās valsts – Latvijas vēstnieks Budapeštā, Imants Lieģis, izceļas ne tikai ar savu angļu akcentu, bet arī ar uzmanīgo pieklājību, pateicoties par uzdotajiem jautājumiem. „Uz Rīgu kopā ar ģimeni pārcēlāmies tikai pēc padomju režīma sabrukšanas un esmu ļoti pateicīgs ne tikai par pieņemšanu, bet arī par īpašo pagodinājumu – iespēju jau divdesmit gadus kalpot senču dzimtajai valstij, Latvijai”, saka vēstnieks.

Vēstnieka vecāki, bēgot no padomju karaspēka Otrā pasaules kara beigās, izbrauca uz Rietumiem – ļoti spilgtas vēl bija atmiņas par to, kā pēc 1940. gada padomju iebrukuma, desmitiem tūkstoši latviešu tika deportēti uz Sibīriju. Imants Lieģis dzimis 1955. gadā Centrālajā Anglijā, studējis jurisprudenci un desmit gadus strādājis par advokātu un juriskonsultu. Viņš darbojās trimdas latviešu jauniešu apvienībā un Vašingtonā un Briselē lobēja jauno neatkarīgo Baltijas valstu atbalstam. Vēlāk viņš piedāvāja savus pakalpojumus Ārlietu ministrijai, kur bija profesionāļu trūkums un no 1992. gada uzsāka diplomāta karjeru. Lieģis ir pārstāvējis Latviju kā vēstnieks NATO un vēstnieks Spānijā, kā arī zem liberāli konservatīvās partijas „Pilsoniskā savienība” krāsām, bijis Saeimas deputāts un Aizsardzības ministrs.

Ņemot vērā ģimenes pagātnes vēsturi, ir saprotami Lieģa iebildumi saistībā ar Krieviju. Viņš uzskata, ka Latvija ar diviem miljoniem iedzīvotāju nav militāri apdraudēta no Maskavas puses, bet karš Ukrainas austrumu daļā ir nopietns izaicinājums visai eiroatlantiskajai kopienai. „Notikumi Ukrainā ārkārtīgi satrauc mūsu valsts iedzīvotājus, neatkarīgi no viņu nacionalitātes”, teica vēstnieks intervijā mūsu avīzei, atsaucoties uz to, ka 26% Latvijas iedzīvotāju ir krievu tautības. Turpinot sarunu, viņš teica, ka liela daļa no krievu tautības minoritātes, ir lojāli Latvijai, viņi jūtas aizvainoti, ja kāds uzskata, ka viņi būtu pret neatkarību.

Neraugoties uz saspringto politisko situāciju, Lieģis saka, ka ir jāuztur sarunas ar Maskavu, arī Latvijas Ārlietu ministrs nesen bija Maskavā. Tomēr, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, būtu neiedomājami, ka Vladimirs Putins, Krievijas prezidents, tiktu uzņemts Rīgā, pat neskatoties uz to, ka ir izveidojusies zināma atkarība vienai valstij no otras – Krievija apgādā Latviju ar 80% no tai nepieciešamās dabasgāzes, kamēr Latvija ar saviem gāzes krājumiem nodrošina Sanktpēterburgu un tās apkārtni. Lai gan sankcijas pret Krieviju ir radījušas nopietnus zaudējumus Latvijas lauksaimniecībai un pārtikas produktu ražošanai, tādas pamatvērtības kā brīvība un neatkarība, ir svarīgākas par komerciālām interesēm.

Latvija pamazām palielina aizsardzības budžetu, līdz 2% no IKP, pēc rotācijas principa uzņem NATO spēkus. 2014. gada janvārī Latvijas veiksmīgi pievienojās eirozonai.

Ekonomiskā krīze, kas sākās 2008. gadā, noveda šo Baltijas valsti līdz bankrota robežai, tās IKP samazinājās par 18%. „Bija jāizpilda vairāki noteikumi, lai pievienotos eirozonai, bet pievienošanās palīdzēja ekonomikai atgūties”, uzsvēra vēstnieks. Nācās „savilkt jostu” sociāli ekonomiskajā sfērā: samazināt iedzīvotāju ienākumus, masveidīgi atlaist darbiniekus valsts pārvaldes iestādēs. Vairāki simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devās darba meklējumos uz Skandināvijas valstīm un Rietumeiropu, lai par tur nopelnīto naudu varētu uzturēt ģimenes un atmaksāt bankām kredītus.

Tomēr ne visi Latvijā bija iepriecināti par eiro ieviešanu. Grieķijas finanšu krīzes laikā daudzi baidījās no finansiālā kraha, turklāt Latvijas vietējā valūta - lats, bija spēcīga.

Rezultātā produktu cenu paaugstināšanās Latvijā izpalika, arī ekonomiskie rādītāji atkal ir pieaugoši.

Runājot par algu līmeni Latvijā, tās ir zemākas kā, piemēram, Somijā un Vācijā, ja izvērtē pat tādu austi atalgotu nozari kā informācijas tehnoloģija, kurā darbaspēks vienmēr ir pieprasīts.

Pilns intervijas teksts ungāru valodā ir atrodams šeit.

Intervija publicēta NEPSZABADSAG 2015. gada 7. februārī.

 


Preses kontaktiem:

Latvijas Republikas vēstniecība Ungārijā
Vas Gereben utca 20, Budapešta 1124, Ungārija
Telefons: +36 1 310 72 62
Fakss: +36 1 249 29 01
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

icon-facebook     icon-flickr

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā