Pārstāvniecības vēsture

15.12.2016. 08:56

 83U2021 1

Latvijas pastāvīgā pārstāve ES, vēstniece Sanita Pavļuta-Deslandes, saņemot akreditācijas vēstuli no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 2016.gada 23.novembrī.

Foto: Prezidenta preses dienests

Diplomātisko attiecību veidošana pēc neatkarības atgūšanas

Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Eiropas Kopienām (Eiropas Ekonomisko kopienu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, Eiropas Atomenerģijas kopienu) tika nodibinātas 1992. gada 28. janvārī.

1992. gada 7. februārī par Latvijas Republikas Pagaidu pilnvaroto lietvedi pie Eiropas Kopienām tika iecelts Latvijas Goda konsuls Beļģijā Nils Dālmans (Niels Dahlmann).

Ar šo brīdi sākās pirmās Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības Briselē veidošana. No Ārlietu ministrijas uz Briseli tika nosūtīta karjeras diplomāte, padomniece Ludmila Bulīgina. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība Briselē pildīja Latvijas vēstniecības Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā, kā arī Latvijas pārstāvniecības ES un NATO funkcijas. Diplomātiskā pārstāvniecība atradās īrētā dzīvoklī Briselē, Vergota skvērā 6 (Square Vergote 6).

1993. gada 18. augustā Latvijas Republikas Ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Eiropas Kopienās tika uzticēts veikt Jurim Kanelam. Vēstnieks J.Kanels pārstāvēja Latviju Eiropas Savienībā līdz 1998. gada janvārim.

Palielinoties Latvijas pārstāvniecības darba uzdevumiem un diplomātu skaitam, pārstāvniecība 1995. gadā pārcēlās uz namu Moljēra avēnijā 158 (Avenue Moliere 158). Divus gadus vēlāk – 1997. gada aprīlī – pārstāvniecība ES tika nodalīta to no vēstniecības Beļģijā un pārstāvniecības NATO. Latvijas pārstāvniecības ES vajadzībām tika izmantotas telpas Arlonas ielā 39-41 (Rue d'Arlon 39-41).

Iestāšanās Eiropas Savienībā

No 1998. gada marta līdz 2003. gada augustam Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Savienībā bija Andris Piebalgs. Tas bija nozīmīgs laiks Latvijai ceļā uz dalību ES, jo 1999. gada decembrī Eiropadomē Helsinkos Latvija tika uzaicināta sākt ES iestāšanās sarunas. Pēc nepilnu trīs gadu ilgām sarunām, 2003. gada 16. aprīlī Latvija parakstīja līgumu par pievienošanos ES un ieguva novērotāja statusu ES institūcijās. Latvijas pārstāvniecības diplomātiem un ekspertiem tika uzticēti jauni uzdevumi. No 2003. gada 1. maija viņi kā novērotāji (ar tiesībām izteikties, bet ne balsot) sāka piedalīties ES Ministru Padomes sanāksmēs un ekspertu darba grupās.

No 2003. gada septembra līdz 2004. gada novembrim Latvijas Republikas Ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Eiropas Savienībā pienākumus pildīja Andris Ķesteris. Pēc Latvijas iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā Latvijas Republikas pārstāvniecība tika pārveidota par Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā un vēstnieks A.Ķesteris kļuva par pirmo Latvijas Pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā.

Pilnvērtīgas dalībvalsts lomā

No 2004. gada decembra līdz 2007. gada jūlijam Latvijas Republikas Pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā bija Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eduards Stiprais, savukārt no 2007. gada augusta līdz 2011. gada martam Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Normunds Popens. Vēstnieka Popena kadences laikā, 2008. gada martā, Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES, tāpat kā Latvijas vēstniecība Beļģijā, pārcēlās uz jaunām, modernām un plašākām telpām ēkā, ko Latvija iegādājās Briseles Eiropas kvartālā Des Arts avēnijā 23 (Avenue des Arts 23).

Pārstāvniecība šodien

No 2011. gada 7. marta līdz 2016. gada 15. novembrim Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā bija Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ilze Juhansone.

Šajā laikā Latvija pirmo reizi uzņēmās ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Lai veiktu visus ar prezidentūru saistītos uzdevumus, pārstāvniecības darbinieku skaits tika palielināts no aptuveni 60 līdz 185 darbiniekiem, pulcējot labākos nozaru speciālistus. No 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvijas vadībā ES Padomē notika 1693 dažādu līmeņu ES dalībvalstu pārstāvju tikšanās. Tāpat šo sešu mēnešu laikā 76 valstīs notika vairāk nekā 800 ar prezidentūru saistīti kultūras pasākumi, kas būtiski palielināja interesi un zināšanas par Latviju. Prezidentūras ES Padomē laikā Latviju apmeklēja vairāk nekā 800 žurnālistu no vismaz 40 valstīm.

Pēc 2015. gada 1. jūlija Latvija atgriezās ierindas dalībvalsts statusā, kas nozīmē, ka šobrīd mūsu diplomāti un eksperti Briselē pārstāv Latvijas intereses apmēram 140 dažādās ES Padomes darba grupās un komitejās, nodrošinot Latvijas līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā. Lai īstenotu šo uzdevumu, Pārstāvniecībā strādā aptuveni 70 diplomāti un eksperti no Latvijas ministrijām, Saeimas un Latvijas Bankas. Kopš 2016. gada 7. decembra Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā ir Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Sanita Pavļuta-Deslandes.