Latvija un tās pārstāvji vēlētās ANO sistēmas struktūrās

19.06.2019. 15:42

ANO sistēmu veido tās galvenās struktūras, tām pakļautās organizācijas, ANO specializētās aģentūras, programmas un fondi, kā arī saistītās organizācijas. ANO struktūrshēma (Adobe.pdf formātā).

Arvien plašāka pārstāvība vēlētās starptautisko organizāciju struktūrās ir viens no priekšnosacījumiem Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai. Aktīva dalība starptautiskajās organizācijās veicina arī valsts atpazīstamību. Latvija šobrīd ir ievēlēta ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē (ECOSOC),  ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijā, ANO Cilvēktiesību komitejā un ANO Statistikas komisijā. Latvija ir ievēlēta arī divās UNESCO struktūrās -  UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (IPDC) Starpvaldību padomē un UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai.

 

ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome

2019. gada 14. jūnijā Ņujorkā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas plenārsēdē Latvija tika ievēlēta par Ekonomisko un sociālo lietu padomes (United Nations Economic and Social Council, ECOSOC) locekli uz laiku no 2020. līdz 2022. gadam. Par Latviju nobalsoja 179 valstis. Vēlēšanās kopā tika pārvēlēti 18 no 54 ECOSOC locekļiem. Līdzās Latvijai ievēlētas tika arī Melnkalne, Krievija, Somija, Austrālija, Norvēģija, Šveice, Kolumbija, Nikaragva, Panama, Taizeme, Bangladeša, Ķīna, Korejas Republika, Benina, Botsvāna, Kongo un Gabonas Republika.

Kā ECOSOC dalībvalsts Latvija piedalīsies lēmumu pieņemšanas procesos par aktuāliem starptautiskajiem jautājumiem – ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu un attīstības sadarbību, un klimata pārmaiņām, īpaši vēršot uzmanību uz mežu nozares stiprināšanu. Latvijas mērķis ir aktīvi strādāt pie ECOSOC digitālās dienas kārtības virzīšanas, lai veicinātu digitālo iekļautību un jauno tehnoloģiju izmantošanu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanai.

Latvijai ir pieredze ECOSOC darbībā: divas reizes tā jau bijusi ECOSOC locekle – no 1997. līdz 1999.gadam un no 2011. līdz 2013.gadam. Līdztekus darbam padomē Latvija ilggadēji darbojas arī ECOSOC pakļautībā esošajās komisijās – Zinātnes un tehnoloģiju attīstībai komisijā un Statistikas komisijā.

ECOSOC ir viena no ANO galvenajām struktūrām, kuras kompetencē ir starptautiskās sadarbības jautājumi ekonomikā, sociālajā, kultūras, izglītības, veselības, vides un citās jomās, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

ANO Cilvēktiesību komiteja

2016.gada 23. jūnijā Ņujorkā Ilze Brands-Kehris tika ievēlēta ANO Cilvēktiesību komitejā (UN Human Rights Committee) uz 2017. līdz 2020. gada termiņu. Šī ir pirmā reize, kad Latvijas pārstāve kandidēja uz komitejas locekļa vietu un pirmā eksperte no Baltijas valstīm, kas darbosies ANO Cilvēktiesību komitejā.

Ilze Brands-Kehris ir cilvēktiesību speciāliste ar vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi. Šo gadu laikā viņa ieņēmusi tādus nozīmīgus amatus kā Latvijas Cilvēktiesību centra direktore (2002-2011), ES Pamattiesību aģentūras valdes priekšsēdētāja (2010-2012) un EDSO Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos biroja Hāgā vadītāja (2011-2014). Šobrīd I.Brands-Kehris ir vieslektore Kolumbijas Universitātē Ņujorkā konfliktu novēršanas, cilvēktiesību un minoritāšu jautājumos.

Komitejā darbojas astoņpadsmit neatkarīgi cilvēktiesību eksperti. Komitejas darbs norit ikgadēju sesiju formātā Ženēvā. Komitejas neatkarīgo ekspertu galvenais uzdevums ir uzraudzīt Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām ieviešanu tā dalībvalstīs. Dalībvalstīm ziņojums jāiesniedz regulāri, parasti reizi četros gados. Pakts stājās spēkā 1976. gadā un šobrīd to ir ratificējušas 168 dalībvalstis. Latvija paktam pievienojās 1992. gada 14. aprīlī.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija  

2015.gada 8.aprīlī ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē (turpmāk - ECOSOC) notika vēlēšanas, kurās Latvija tika ievēlēta ANO Statistikas komisijā (turpmāk – Komisija) uz 2016. līdz 2019.gada termiņu. Šī ir pirmā reize, kad Latvija ievēlēta Komisijā, un Latviju tajā pārstāvēs Centrālās Statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.

Komisija ir vispasaules augstākā lēmējinstitūcija statistikas jautājumos. Tā koordinē starptautisko sadarbību statistikas jomā, statistikas standartu un metodoloģijas izstrādi, kā arī to īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī. Komisijas dalībvalstu pārstāvību nodrošina nacionālo statistikas institūciju vadītāji.

Komisija tika izveidota 1947.gadā, un tā ir viena no ECOSOC funkcionālajām komisijām. To veido 24 dalībvalstis, kuras tiek ievēlētas, ievērojot līdzvērtīgas ģeogrāfiskās pārstāvības principu (5 Āfrikas valstis, 4 Āzijas valstis, 4 Austrumeiropas valstis, 4 Latīņamerikas valstis un 7 Rietumeiropas un citas valstis). Dalībvalstis tiek ievēlētas uz četru gadu termiņu. Komisijas darbs norit ikgadēju sesiju formātā.

 

ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisija

Šī komisija ir viena no ECOSOC funkcionālajām komisijām. ECOSOC funkcionālo komisiju kompetencē ietilpst konkrētas jomas jautājumi, kas saistīti ar ECOSOC mandātu.

Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisija (Commission on Science and Technology for Development – CSTD), kurā ir 43 dalībvalstis, analizē zinātnes un tehnoloģiju ietekmi uz attīstības jautājumiem. CSTD pārrauga Pasaules informācijas sabiedrības samita (WSIS) īstenošanas procesu un sniedz ieguldījumu attīstības politikas veidošanā, īpašu uzmanību veltot informācijas sabiedrības, zinātnes, jauno tehnoloģiju un pētniecības jautājumiem.

Latvija kļuva par CSTD locekli 2007. gadā, un 2018. gadā tika pārvēlēta uz ceturto termiņu līdz 2022. gada beigām. Dalība komisijā sniedz iespēju līdzdarboties diskusijās un lēmumu pieņemšanā par jaunāko un finansiāli efektīvāko informācijas tehnoloģiju attīstītību. Latvija novērtē informācijas tehnoloģiju un zinātnes nozīmi attīstības mērķu sasniegšanā, veidojot informācijas sabiedrību.

UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (IPDC) Starpvaldību padome

2015.gada 12. novembrī, UNESCO Vispārējās konferences 38. sesijas ietvaros, Latvija tika ievēlēta UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (International Programme for the Development of Communication) Starpvaldību padomē uz 2016.-2020.gada termiņu. Latviju Padomē pārstāv Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga.

UNESCO Starptautiskā programma komunikācijas attīstībai(IPDC)ir ANO sistēmā vienīgais daudzpusējais forums-starpvaldību programma mediju attīstības veicināšanas jomā.

IPDC galvenās prioritātes ir izteiksmes brīvības un mediju daudzveidības veicināšana; sabiedrisko mediju attīstīšana; cilvēku profesionālās izaugsmes sekmēšana un starptautisko partnerību veidošana.

Programmas ietvaros tiek sniegts finansiāls atbalsts sabiedrībai būtisku mediju projektu realizēšanai, tai skaitā, attīstības un pārejas ekonomikas valstīs.  IPDC finansējumu nodrošina donorvalstu brīvprātīgas iemaksas.

Būtiski ir tas, ka IPDC finansiālais atbalsts nav sasaistīts ar kādu konkrētu donoru vai valsti un tādējādi neietekmē mediju neatkarību.

IPDC darbība norit 39 locekļu starpvaldību padomes vadībā. Padomes locekļus ievēl UNESCO dalībvalstis reizi divos gados Ģenerālās konferences laikā.

IPDC padome izstrādā programmas saturisko ietvaru un prioritātes, un ir atbildīga par finanšu piesaistes mehānismu nodrošināšanu. Padomes sesijas notiek reizi divos gados ar iespēju sasaukt ārkārtas sesiju.

  

UNESCO Starpvaldību komiteja kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai 

2017.gada 15. jūnijā, Latviju pirmo reizi ievēlēja UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai

(UNESCO Intergovernmental Committee for the Protection and Promotion of the Diversity of Cultural Expressions) uz laiku no 2017. līdz 2021. gadam.

Latvijas pārstāve komitejā būs Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. 

Vēlēšanas norisinājās Parīzē UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu dalībvalstu konferences 6. sesijas laikā.

UNESCO Starpvaldību komiteja kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai tika izveidota 2005. gadā, un tajā darbojas 24 no Konvencijas dalībvalstīm.

Komitejas mērķis ir veicināt starptautiskās sabiedrības izpratni par atšķirīga rakstura preču un pakalpojumu kultūras vērtību, sekmēt sadarbību ar jaunattīstības valstīm un nodrošināt

kultūras izpausmju daudzveidības aizsargāšanu. Latvija UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu pievienojās 2007. gadā, un līdz šim to

ratificējušas 144 dalībvalstis. 

 

ANO Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu (The Convention on the Protection and Use of Transboundary Watercourses and International Lakes) īstenošanas ekspertu komiteja

2018. gada 11. oktobrī Astanā, Kazahstānā, ANO Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu (The Convention on the Protection and Use of Transboundary Watercourses and International Lakes) īstenošanas ekspertu komitejā ievēlēts Londonas Universitātes koledžas asociētais profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās Dr. phil. Mārtiņš Paparinskis. Vienlaikus viņš ir arī 2016. gadā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izveidotās Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes loceklis.

Konvencijas mērķis ir pastiprināt nacionālās un starptautiskās darbības pasākumus robežšķērsojošo ūdeņu aizsardzībai un ekoloģiskā līdzsvara nodrošināšanai. Komitejā darbojas deviņi dažādu jomu eksperti, tostarp apkārtējās vides speciālisti, biologi, ķīmiķi, juristi, kuru uzdevums ir atvieglot, veicināt un aizsargāt Konvencijas īstenošanu, kā arī nodrošināt tās ieviešanas piemērošanu un atbilstību. Ekspertu darbam komitejā ievēl uz sešiem gadiem.

Vēlēšanas norisinājās ANO Konvencijas dalībvalstu 8. sesijas laikā no 10. līdz 12. oktobrim.

Konvencija tika pieņemta 1992. gadā Helsinkos un spēkā stājās 1996. gadā. To ratificējušās 43 ANO dalībvalstis. Latvija Konvenciju ratificēja 1996. gadā.