Latvija un ANO reformas

12.01.2018. 17:02

Latvija un ANO reformas

Mainoties starptautiskajai videi, ir jāmainās arī tās subjektiem, tai skaitā starptautiskajām organizācijām, lai tās spētu adekvāti reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem. Lai to nodrošinātu, ANO reformu ietvaros ir veikti vairāki pasākumi, piemēram, izveidota Cilvēktiesību padome, Miera veidošanas komisija un vienota struktūra par dzimumu līdztiesības jautājumiem UN-Women, pilnveidotas Ģenerālās asamblejas un ECOSOC darbības metodes, kā arī uzlabota ANO personāla vadība un iekšējā pārvalde. Taču organizācijas darbības pilnveidošana un efektivitātes veicināšana ir nebeidzams process un reformu jautājums joprojām ir aktuāls ANO dienas kārtības jautājums.

ANO dalībvalstu diskusijas par Drošības padomes reformām, lai veicinātu tās efektivitāti un nodrošinātu plašāku un vienlīdzīgāku pārstāvniecību, notiek jau 20 gadus. Diskusijās tiek vērtēti pieci galvenie reformu elementi: locekļu kategorijas, paplašinātās Padomes locekļu skaits, reģionālā pārstāvība, veto tiesības un darbības metodes.

Lai veicinātu dalībvalstu pozīciju tuvināšanos un reformu procesa virzību, 2008.gadā Ģenerālā asambleja pieņēma lēmumu uzsākt neformālas Ģenerālās asamblejas starpvaldību sarunas. Sarunas par visiem reformu aspektiem tika uzsāktas 2009.gada 19.februārī, un katrā no ikgadējām Ģenerālās asamblejas sesijām šim jautājumam tiek veltīta atsevišķa diskusija.

ANO Ģenerālās asamblejas 71. sesijā (2017.g.) tika turpinātas neformālās starpvaldību sarunas un to rezultātā sagatavots darba dokuments “Elements of Commonality and Issues for Further Consideration on the question of equitable representation and increase in the membership in Secrurity Council and related matters”, kurā apkopoti gan saskanīgie viedokļi, gan jautājumi turpmākām diskusijām par visām piecām Drošības padomes reformas tēmām. Arvien vairāk dalībvalstu aicināja uzsākt formālas, tekstā balstītas starpvaldību sarunas.

Tuvojoties 71. sesijas noslēgumam,  2017. gada 19. jūlijā ANO Ģenerālā Asambleja vienprātīgi pieņēma formālu lēmumu turpināt starpvaldību sarunas par ANO Drošības padomes reformu arī nākamajā, 72. Ģenerālās asamblejas sesijā.  

2017. gada 30. oktobrī Ģenerālās asamblejas prezidents Miroslavs Lajčāks nozīmēja jaunus sarunu vedējus starpvaldību procesam – Gruzijas (Kaha Imnadze) un Apvienoto Arābu Emirātu (Lana Zaki Nusseibeh) pastāvīgos pārstāvjus ANO Ņujorkā.

Sīkāka informācija par ANO Drošības padomes darbu pieejama - http://www.un.org/en/sc/

Latvijas nostāja Drošības padomes jautājumā:

  • Atbalstām Drošības padomes paplašināšanu abās locekļu kategorijās – pastāvīgo un nepastāvīgo.
  • Ņemot vērā ievērojamo Austrumeiropas valstu grupas skaitlisko paplašināšanos pēdējos 20 gados (šobrīd grupā ir 23 valstis jeb apmēram 12% dalībvalstu), jāparedz viena papildus nepastāvīgā locekļa vieta Austrumeiropas valstu grupai.
  • Latvija atbalsta arī Drošības padomes darbības metožu uzlabošanu, lai palielinātu tās darbības efektivitāti un atklātību.
  • Atbalstām aicinājumu padomes locekļiem atturēties no veto tiesību izmantošanas, lemjot par jautājumiem, kas skar masu noziegumus, genocīdu, kara noziegumus, etnisko tīrīšanu un noziegumus pret cilvēci.