Latvija un ANO reformas

31.01.2020. 19:35

Latvija un ANO reformas

Mainoties starptautiskajai videi, ir jāmainās arī tās subjektiem, tai skaitā starptautiskajām organizācijām, lai tās spētu adekvāti reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem. Lai to nodrošinātu, ANO reformu ietvaros ir veikti vairāki pasākumi, piemēram, izveidota Cilvēktiesību padome, Miera veidošanas komisija un vienota struktūra par dzimumu līdztiesības jautājumiem UN-Women, pilnveidotas Ģenerālās asamblejas un ECOSOC darbības metodes, kā arī uzlabota ANO personāla vadība un iekšējā pārvalde. Taču organizācijas darbības pilnveidošana un efektivitātes veicināšana ir nebeidzams process un reformu jautājums joprojām ir aktuāls ANO dienas kārtības jautājums.

Kopš stāšanās amatā pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs uzsāka ANO reformas trīs virzienos – miera un drošības jomā, attīstības politikas sistēmā un organizācijas iekšējā pārvaldē -, lai ANO varētu efektīvāk reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem. Galvenais mērķis ir padarīt organizāciju elastīgāku, mazinot birokrātiskos šķēršļus, dažādu ANO struktūru darba dublēšanos vai to savstarpējās koordinācijas trūkumu. 2019. gadā tika uzsākta reformu īstenošana. Latvija atbalsta centienus padarīt ANO sistēmu vienkāršāku, decentralizētāku un elastīgāku minētajās ANO jomās.

ANO dalībvalstu diskusijas par ANO Drošības padomes reformu, lai veicinātu padomes efektivitāti un nodrošinātu plašāku un vienlīdzīgāku pārstāvniecību, ilgst vairāk kā 25 gadus. Diskusijās tiek vērtēti pieci galvenie reformu elementi: dalībvalstu kategorijas, paplašinātās padomes dalībvalstu skaits, reģionālā pārstāvība, veto tiesības un darbības metodes.

Lai veicinātu dalībvalstu pozīciju tuvināšanos un reformu procesa virzību, 2008. gadā Ģenerālā asambleja pieņēma lēmumu uzsākt neformālas Ģenerālās asamblejas starpvaldību sarunas. Sarunas par visiem reformas aspektiem tika uzsāktas 2009. gada 19. februārī, un ar ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu ik gadu tiek lemts turpināt šīs starpvaldību sarunas katrā nākamajā Ģenerālās asamblejas sesijā. Latvija ir aktīvi iesaistījusies starpvaldību sarunu formātā. Lai gan vairāku sesiju garumā šajā formātā tikuši apkopoti valstu saskanīgie viedokļi, joprojām pastāv būtiskas viedokļu atšķirības par visiem reformas aspektiem, it īpaši par pastāvīgās dalībvalstu kategorijas paplašināšanu. Pēdējos gados arvien vairāk valstu, tai skaitā Latvija, ir aicinājušas uzsākt konstruktīvas sarunas, balstītas uz konkrētiem teksta priekšlikumiem.  

Sīkāka informācija par ANO Drošības padomes darbu pieejama - http://www.un.org/en/sc/

 

Latvijas nostāja ANO Drošības padomes reformas jautājumā:

  • Atbalstām Drošības padomes paplašināšanu abās dalībvalstu kategorijās – pastāvīgajā un nepastāvīgajā.
  • Ņemot vērā ievērojamo Austrumeiropas valstu grupas skaitlisko paplašināšanos pēdējos 30 gados (šobrīd grupā ir 23 valstis jeb apmēram 12% dalībvalstu), jāparedz viena papildus nepastāvīgās dalībvalsts vieta Austrumeiropas valstu grupai.
  • Latvija atbalsta arī Drošības padomes darbības metožu uzlabošanu, lai palielinātu tās darbības efektivitāti un atklātību.
  • Atbalstām aicinājumu padomes locekļiem atturēties no veto tiesību izmantošanas, lemjot par jautājumiem, kas skar masu noziegumus, genocīdu, kara noziegumus, etnisko tīrīšanu un noziegumus pret cilvēci.