ANO galvenās struktūras

10.02.2020. 16:24

Saskaņā ar ANO Statūtiem, ANO galvenās struktūras ir Ģenerālā asambleja, Drošības padome, Ekonomisko un sociālo lietu padomeStarptautiskā Tiesa un sekretariāts.

 


Ģenerālā asambleja

Galvenā ANO lēmējinstitūcija, kurā pārstāvētas visas ANO dalībvalstis (193). Saskaņā ar ANO Hartā noteiktajām funkcijām un pilnvarām Ģenerālā asambleja:

  • izskata sadarbības kopējos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, tajā skaitā principus, kas nosaka atbruņošanos un bruņošanās regulēšanu;
  • tiek pilnvarota apspriest jebkura rakstura jautājumus, kas attiecas uz starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, izņemot gadījumus, kad Drošības padome pilda savas funkcijas risinot kādu strīdu vai situāciju, un sniegt rekomendācijas par tiem;
  • organizē pētījumus un sniedz rekomendācijas, lai veicinātu starptautisko sadarbību politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, izglītības un veselības aizsardzības jomā, lai nodrošinātu starptautisko tiesību progresīvu attīstību un kodifikāciju, kā arī lai sekmētu cilvēktiesību un pamatbrīvību īstenošanu;
  • sniedz rekomendācijas pieņemt pasākumus jebkuras situācijas mierīgai noregulēšanai, kas varētu vājināt draudzīgas attiecības starp nācijām;
  • izvērtē Drošības padomes un citu organizācijas institūciju ziņojumus;
  • izskata un apstiprina ANO budžetu un nosaka dalībvalstu iemaksu sadalījumu;
  • ievēl Drošības padomes nepastāvīgos locekļus un citu ANO institūciju locekļus, kā arī, balstoties uz Drošības padomes rekomendācijām, ieceļ ANO ģenerālsekretāru.

Ģenerālās asamblejas darbs tiek organizēts sesijās, kas ik gadu sākas septembrī un ilgst gadu. Iesākot regulāro sesiju, Ģenerālajā asamblejā notiek debates, kurās parasti uzstājas valstu vai valdību vadītāji, paužot viedokļus par aktuāliem starptautiskiem jautājumiem.

Būtiskākie jautājumi atbilstoši izskatāmai tēmai (atbruņošanās, starptautiskā drošība, ekonomika, sociālie, humanitārie un kultūras jautājumi, īpašie politiskie, administratīvie un budžeta jautājumi, un juridiskie jautājumi) turpmākajā darba gaitā tiek apspriesti sešās galvenajās komitejās.

Ģenerālās asamblejas mājas lapa – http://www.un.org/ga/

 


Drošības padome

ANO Hartas 24. pants nosaka, ka ANO dalībvalstis uzliek Drošības padomei galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un piekrīt, ka, pildot pienākumus, kas izriet no šīs atbildības, Drošības padome darbojas viņu vārdā. Atšķirībā no citām ANO institūcijām Drošības padomes rezolūcijas ir juridiski saistošas. Ja tās netiek pildītas, var tikt piemērotas sankcijas.

Drošības padome sastāv no piecām pastāvīgajām loceklēm (ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna) un desmit nepastāvīgajām loceklēm, kuras ievēl Ģenerālā asambleja, ievērojot noteiktu reģionālo sadalījumu. Latvija ir Austrumeiropas valstu grupas, kurai paredzēta viena vieta Drošības padomē, locekle. Latvija vēl nekad nav bijusi Drošības padomes locekle. Plašāka informācija par Drošības padomes loceklēm pieejama ANO Drošības padomes mājas lapā: http://www.un.org/en/sc

Saskaņā ar ANO Hartā noteiktajām funkcijām un pilnvarām Drošības padome:

  • atbild par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu;
  • nosaka jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību;
  • sniedz rekomendācijas starptautiskās drošības apdraudējumu novēršanai;
  • lemj par to, kādi pasākumi, kas nav saistīti ar bruņota spēka lietošanu, jāveic starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai;
  • lemj par militāru operāciju uzsākšanu pret agresoru;
  • sniedz rekomendācijas jaunu dalībvalstu uzņemšanai;
  • sniedz rekomendācijas Ģenerālajai asamblejai ģenerālsekretāra ievēlēšanai, un kopā ar Ģenerālo asambleju ievēl Starptautiskās Tiesas tiesnešus.

Drošības padome var izveidot tādas palīginstitūcijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu funkciju veikšanai.

 


Ekonomisko un sociālo lietu padome

ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome (ECOSOC) ir ANO galvenā struktūra, kas nodarbojas ar ilgtspējīgas attīstības un ekonomiskajiem jautājumiem. ECOSOC kalpo kā galvenais starptautiskais forums, lai veicinātu dalībvalstu sociālo un ekonomisko attīstību.

ECOSOC darbs saistīts ar tādām tēmām, kā globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu (Dienaskārtības 2030) ieviešana; klimata pārmaiņu un vides jautājumi; humanitārie jautājumi; dažādi ekonomiskie un finanšu jautājumi, piemēram, valstu parādsaistības, nodokļi un nelegālās finanšu plūsmas; attīstības finansēšana; ANO attīstības sistēmas reformas īstenošana; partnerību veidošana un sadarbība ar privāto un nevalstisko sektoru ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai. ECOSOC ietvaros katru gadu jūlijā notiek Augsta līmeņa ilgtspējīgas attīstības forums.

ECOSOC sastāvā ir 54 valstis, kuras uz trīs gadu termiņu ievēl ANO Ģenerālā asambleja, ievērojot noteiktu reģionālo sadalījumu. Latvija ir ievēlēta ECOSOC padomē uz 2020. - 2022. gada termiņu.

Latvijas dalība ECOSOC sniedz iespēju veicināt Latvijas starptautisko redzamību un ekspertīzi jomās, kurām šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība starptautiskajā līmenī. Piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešana, cīņa pret klimata pārmaiņām un to ietekme uz ilgtspējību, straujo tehnoloģisko pārmaiņu radītās iespējas attīstības veicināšanai un riski. Latvija var dalīties ar savu labo praksi - piemēram, ECOSOC ietvaros notiekošajā ANO Mežu forumā par mežu ilgtspējības saglabāšanas nozīmi ar modernām iniciatīvām apmežošanas jomā. Latvija ir gatava piedāvāt savu ekspertīzi diskusijās par zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sniegtajām iespējām, tai skaitā par mākslīgo intelektu.

ECOSOC padotībā darbojas arī funkcionālās komisijas, reģionālās komisijas, trīs pastāvīgās komitejas un vairākas citas institūcijas, kuru darbība saistīta ar attīstības mērķu īstenošanu, ilgtspējīgu attīstību, tehnoloģiju attīstību, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, veselības aizsardzību, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un citiem jautājumiem. Vairāk par ECOSOC - http://www.un.org/en/ecosoc

 


Starptautiskā Tiesa

Starptautiskā Tiesa (atrodas Hāgā, Nīderlandē) izskata tikai starpvalstu strīdus un sniedz rekomendācijas ANO un tās specializētajām aģentūrām. Starptautiskās Tiesas lēmumi ir saistoši konkrētajos tiesas procesos iesaistītajām valstīm.

15 Starptautiskās Tiesas tiesnešus uz deviņu gadu termiņu ievēl Ģenerālā asambleja pēc Drošības padomes balsojuma. Starptautiskās Tiesas tiesneši savas darbības laikā nedrīkst ieņemt nevienu citu amatu. Vairāk par Starptautisko Tiesu - http://www.icj-cij.org/

 


Sekretariāts

Sekretariāts piedalās ANO institūciju darbā, palīdzot administrēt to programmas un īstenoto politiku. Sekretariāts veic visas funkcijas, kādas tam uzliek ANO institūcijas, piemēram, miera uzturēšanas operāciju administrēšana, ekonomisko un sociālo problēmu un tendenču izvērtēšana vai pētījumu veikšana par ilgtspējīgu attīstību. Sekretariāts arī informē pasaules masu mēdijus par ANO darbību un aktualitātēm.

Sekretariātu vada ANO ģenerālsekretārs, kuru uz pieciem gadiem ievēl Ģenerālā asambleja, ņemot vērā Drošības padomes rekomendācijas. 2017.gada 1.janvārī darbu uzsāka tagadējais ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs (Portugāle), kurš ir devītais ANO ģenerālsekretārs.  

Plašāka informācija par ANO sekretariātu: http://www.un.org/en/mainbodies/secretariat/.