Eiropas Savienība

07.01.2020. 15:20

2020. gada pirmajā pusgadā Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidē Horvātija. Šī ir Horvātijas pirmā prezidentūra kopš pievienošanās ES 2013. gadā.

Horvātijas prezidentūras moto ir “Spēcīga Eiropa izaicinājumiem pilnā pasaulē”. Prezidentūra izvēlējusies četrus prioritārus virzienus: Eiropa, kas attīstās; Eiropa, kas savieno; Eiropa, kas aizsargā; ietekmīga Eiropa.

1. Eiropa, kas attīstās

Viena no prioritātēm būs atšķirību mazināšana starp dalībvalstīm. Liela uzmanība tiks veltīta vides aizsardzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām. Tiks turpināta Vienotā tirgus padziļināšana un digitalizācija. Horvātija pievērsīsies Eiropas Sociālo tiesību pīlāra ieviešanai, atbalstīs pasākumus negatīvās demogrāfiskās tendences mazināšanai, veicinās dzimumu līdztiesību un veselības aprūpi visa mūža garumā.

2. Eiropa, kas savieno

Infrastruktūras savienojamības stiprināšana, tostarp nodrošinot pietiekamu finansējumu infrastruktūras izbūvei. Prezidentūra atbalstīs funkcionālu digitālo vienoto tirgu, 5G tīklu darbībai un drošībai nepieciešamo apstākļu izveidi, rīkos diskusijas par mākslīgā intelekta tiesiskajām un ētiskajām sekām, kā arī standartu noteikšanu jaunajām tehnoloģijām. Horvātija turpinās stiprināt skolēnu, studentu, pētnieku un skolotāju apmaiņu, palielināt mobilitāti kultūras un radošajā sektorā.

3. Eiropa, kas aizsargā

Horvātija turpinās attīstīt brīvību, drošību un taisnīgumu, kas balstās uz kopīgām vērtībām, demokrātiju un tiesiskumu. Prezidentūra veicinās ES un tās dalībvalstu finanšu interešu aizsardzību un cīnīsies pret krāpniecību. Tiks turpināts darbs, lai nepieļautu tādu tiešsaistes saturu, kas atbalsta diskrimināciju, ekstrēmismu un terorismu. Horvātija iestāsies par visaptverošu un ilgtspējīgu migrācijas politiku, tai skaitā ES ārējās robežas stiprināšanu. Turpināsies cīņa pret hibrīdo apdraudējumu.

4. Ietekmīga Eiropa

Horvātijas prioritāte ir efektīva ES paplašināšanās politika, kas veicinātu stabilitāti, drošību un ekonomisko attīstību Eiropas kontinentā. Prezidentūra arī veicinās multilaterālismu un starptautiskajās tiesībās balstītu starptautisko kārtību. ES uzņemsies vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tiks turpināta stratēģiska pieeja aizsardzības un drošības jomā, stiprinātas ES aizsardzības spējas un aizsardzības rūpniecība. Turpināsies cieša sadarbība ar NATO.

Horvātijas prezidentūras ietvaros Latvijai svarīgie jautājumi būs:

  • ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, kur mūsu galvenās prioritātes ir Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika (lauku attīstība un tiešmaksājumu izlīdzināšana Latvijas lauksaimniekiem, tuvinot tos ES vidējam līmenim). Latvijai būtisks arī finansējums infrastruktūras projektiem, piemēram, Rail Baltica, kā arī zinātnei un inovācijām.
  • Sakārtota Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (breksits), kā arī maksimāli ciešas attiecības ar Apvienoto Karalisti pēc breksita.
  • ES Vienotā tirgus padziļināšana un digitalizācija, pakalpojumu sektora stiprināšana, barjeru nojaukšana.
  • Klimatam draudzīgas politikas sniegto iespēju izmantošana ekonomikas izaugsmei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jaunu tehnoloģisko risinājumu radīšana. Redzam potenciālu viedai pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.
  • Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) padziļināšana, lai uzlabotu ES un eirozonas konkurētspēju un noturību pret dažādiem ekonomikas satricinājumiem, vienlaikus mazinot sociālekonomiskās nevienlīdzības dalībvalstu starpā.
  • Darba turpināšana drošības un aizsardzības jautājumos, kur būtiskas iniciatīvas ir militārās mobilitātes sekmēšana, Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) īstenošana, civilo spēju attīstīšana, cīņa pret hibrīdajiem draudiem un kiberuzbrukumiem, nedublējot NATO un veicinot ES–NATO sadarbību.
  • Daudzpusējas un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības atbalstīšana un stiprināšana.
  • Līdzsvarota ES Kaimiņu politika un diskusijas par ES Austrumu partnerības politikas virzienu pēc 2020. gada. ES paplašināšanās politikas turpināšana, īstenojot skaidru uz individuālu pieeju un kritēriju izpildi balstītu ES integrācijas procesu.
  • Transatlantisko attiecību stiprināšana