Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes divpusējās attiecības

Latviju un Zviedriju vieno vēsturiskas saites un intensīva divpusējā sadarbība, kuras pamatā ir ciešs visu līmeņu un jomu dialogs un kopīga vēlme nodrošināt stabilitāti, labklājību un drošību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā. Notiek regulāras valstu augstāko amatpersonu tikšanās, noturīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm. Cieši ir abu valstu sakari kultūras un izglītības jomā. 13. Saeimā izveidota Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Zviedrijas parlamentu (Riksdāgu) Arvila Ašeradena (JV) vadībā. Lieliskās divpusējās attiecības kalpo par pamatu veiksmīgai sadarbībai reģionālajos formātos (NB8, Baltijas jūras valstu padome u.c.), Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās.

• Diplomātisko attiecību hronoloģija
• Ekonomiskā sadarbība
• Kultūras saiknes
• Sadarbība izglītībā un zinātnē
• Latvieši Zviedrijā
• Nozīmīgākās vizītes
• Latvijas Republikas divpusējie līgumi ar Zviedrijas Karalisti, kas noslēgti kopš 1990. gada 4. maija
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU HRONOLOĢIJA

1921. gada 5. februārī Zviedrija atzina Latvijas valsti de iure. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 28. augustā. Zviedrijas vēstniecība, kas Rīgā tika atklāta 1991. gada 29. augustā, bija viena no pirmajām ārvalstu vēstniecībām atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā.

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas Karalistē no 2017. gada 7. septembra ir Marģers Krams. Zviedrijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā no 2020. gada 22. septembra ir Kārina Hēglunda (Karin Höglund).

Zviedrijas Karalistē darbojas septiņi Latvijas Republikas goda konsuli: Egils Linge (Egil Linge) Gotlandes lēnē (Visbija), Agrita Mārtiņsone Blēkinges lēnē (Karlskrūna), Jūnass Stēns (Jonas Steen) Vesterjētlandes lēnē (Gēteborga), Stafans Nordstrēms (Staffan Nordström) Erebrū lēnē un Sēdermanlandes lēnē (Ērebrū), Pēters Šēlds (Peter Sköld) Vesterbotenas lēnē (Ūmeo), Andreass Pitliks (Andreas Pitlik) Skones lēnē (Malme) un Šels Jelms (Kjell HJelm) Norbotenas lēnē (Lūleo).

2019. gadā tika nodibināts Zviedrijas-Latvijas Sadarbības fonds divpusējo attiecību stiprināšanai. Fonds ir Zviedrijas valdības dāvana Latvijas Valsts simtgadē. 2019. gada 7. maijā Latvijas valdība atbalstīja Latvijas dalību fondā, kļūstot par tā partneri. Fonda mērķis ir sekmēt Latvijas un Zviedrijas sadarbību, veicinot kontaktu, zināšanu un informācijas apmaiņu, popularizēt latviešu valodu Zviedrijā un zviedru valodu Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta jauniešu sadarbībai un apmaiņas programmām, lai veicinātu izpratni par otras valsts sabiedriskajām norisēm, kā arī attīstītu radošumu, inovācijas un jaunu uzņēmumu veidošanos.

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

Zviedrija ir ārvalstu investīciju līdere Latvijā un nozīmīga Latvijas ārējās tirdzniecības partnere.  

Stokholmā darbojas Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Zviedrijā, kas Latvijas uzņēmējiem kalpo par tiltu uz Zviedrijas tirgu, kā arī veicina Zviedrijas investīciju ienākšanu Latvijā. Lai rastu konkrētus risinājumus Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu palielināšanai un tirgu paplašināšanai, pārstāvniecība ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Zviedrijā rīko Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas, kontaktbiržas un citus pasākumus.

Plašāk:

Preču tirdzniecība starp Latviju un Zviedriju

Pakalpojumu tirdzniecība starp Latviju un Zviedriju

Tiešās investīcijas

Tūrisms

KULTŪRAS SAIKNES

Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir aktīva. Tā galvenokārt notiek starp atsevišķām kultūras un mākslas organizācijām, kurām atbalstu bieži sniedz Latvijas vēstniecība Zviedrijā, Zviedrijas vēstniecība Latvijā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Zviedru institūts. Ciešas saites vieno, piemēram, Latvijas un Zviedrijas muzeju un pieminekļu aizsardzības ekspertus. Sadarbība bibliotēku, kultūras mantojuma, teātra, dejas u.c. jomās notiek arī dažādu starptautisku sadarbības platformu ietvaros.

2014. gadā Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo bija Eiropas Kultūras galvaspilsētas. Izceļot savu kultūras bagātību un daudzveidību Eiropā un pasaulē, starp abām pilsētām tika īstenoti arī daudzveidīgi kopprojekti un veidoti kontakti turpmākai sadarbībai.

Laba sadarbība ar Zviedriju izveidojusies Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam - muzejs tika izveidots, iedvesmojoties no Zviedrijas Skansena muzeja parauga.

Pateicoties vairākus gadus ilgušajai sadarbībai ar Zviedrijas Nacionālo Mākslas muzeju, atjaunotā Bauskas muzeja ekspozīcija ir papildināta ar Kurzemes hercogistes aristokrātu portretu kopiju galeriju.

Nozīmīga bijusi arī Latvijas un Zviedrijas kultūras mantojuma aizsardzības speciālistu sadarbība projektā “Ēku restaurācija Latvijā”, kura ietvaros tika restaurēta Ungurmuižas kungu māja, Rāmavas muiža un Sabiles sinagoga.

Zviedrijas Karaliskā bibliotēka ir ilgstoša Latvijas Nacionālās bibliotēkas sadarbības partnere. Īpašs bija Zviedrijas kroņprinceses Viktorijas un prinča Daniela Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums 2018. gadā Latvijas simtgades svinību ietvaros, papildinot “Tautas grāmatu plauktu” ar greznu albumu par Zviedrijas vēsturi.

Upsalas Universitātes bibliotēkas latviešu trimdas periodikas dāvinājumi bija būtisks Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma papildinājums.

Latvija piedalās lielākajā Skandināvijas grāmatu gadatirgū Gēteborgā, popularizējot latviešu literatūru un kultūru. Savukārt Zviedrijas rakstnieki un tulkotāji ir bieži viesi Starptautiskajā tulkotāju un rakstnieku mājā Ventspilī.

Abu valstu mūziķi koncertē Latvijā un Zviedrijā. Latvijas simtgadē Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un akordeoniste Ksenija Sidorova devās koncerttūrē pa Zviedriju, uzstājoties Malmē, Gēteborgā, Erebrū.

Latvijas pārstāvji piedalās Baltijas jūras festivālā Stokholmā, kas pulcē izcilākos Ziemeļeiropas mūziķus, orķestrus un korus. Festivāls dibināts 2003. gadā ar mērķi izmantot klasiskās mūzikas platformu, lai runātu par Baltijas jūras ekoloģiju un vides ilgtspējas jautājumiem, iesaistot Baltijas jūras reģiona valstis. 2019. gadā festivāls izgāja ārpus ģeogrāfiskajām robežām, un pasākumi notika arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

2019. gadā Karlskrūnas starptautiskais filmu festivāls tika atklāts ar Jura Kursieša filmu “Oļegs”.

2020. gadā Jura Kronberga tulkojumā zviedru valodā iznācis Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ

Pēc Latvijas neatkarība atjaunošanas būtisks bija Zviedrijas ieguldījums Rīgas Ekonomikas augstskolas (kopš 1994. gada) un Rīgas Juridiskās augstskolas (kopš 1997. gada) dibināšanā un to attīstībā. Augstskolas nodrošina augstas konkurētspējas izglītību arī starptautiskā līmenī.

Abu valstu studenti un mācībspēki izmanto studiju iespējas otrā valstī. Latvijas augstskolām jau pastāv veiksmīga sadarbība ar Zviedriju Eiropas Savienības programmu BRILLIANT, ERASMUS +, CAMART ietvaros. Studentu, mācībspēku un pētnieku kontaktiem un apmaiņai plašas iespējas paver arī Ziemeļu Ministru padomes izglītības programma Nordplus.

Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā studiju virzienu “Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Zviedrija”. Tāpat Latvijas Universitātē ir iespēja apgūt zviedru valodu. Savukārt latviešu valodu kā svešvalodu var apgūt Stokholmas Universitātē.

Kopš 2017. gada Zviedru institūts līdzfinansējis Rīgas Juridiskās augstskolas Intensīvo programmu Eiropas tiesībās un ekonomikā ES Kaimiņu politikas, Rietumbalkānu un Centrālāzijas valstu publiskās pārvaldes, pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskās vides profesionāļiem.

Cieša sadarbība notiek arī starp pētniecības institūcijām, piemēram, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbojas ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloģiju institūtu un Zviedrijas pētniecības institūtu konsorciju RISE. Tāpat Latvijas Universitāte sadarbojas ar vairākām institūcijām - Karolinskas Institūtu, RISE u.c - dzīvās dabas un eksakto zinātņu jomā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un Organiskās sintēzes institūta partneris ir Upsalas Universitāte. Kopīgus projektus realizējušas Rīgas Tehniskā universitāte un Zviedrijas Karaliskā tehniskā universitāte. Zviedrijas pieredze zinātnes finansēšanā tika ņemta vērā, veidojot Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu.

LATVIEŠI ZVIEDRIJĀ

Centrālā diasporu apvienojošā organizācija ir Zviedrijas Latviešu apvienība (ZLA). ZLA uztur “latviešu listi”, kura regulāri informē interesentus par gaidāmajiem pasākumiem un aktualitātēm. ZLA paspārnē darbojas septiņas neatkarīgas nodaļas: Dienvidzviedrijas nodaļa, Gēteborgas nodaļa, Stokholmas Latviešu skola, Stokholmas Latviešu koris, Upsalas nodaļa, Stokholmas nodaļa un Viduszviedrijas nodaļa Erebrū (patlaban neaktīva). Aktīvi darbojas arī deju kopa “Zibenītis” un tautas mūzikas un danču grupa “Stokholmas spēlmaņi”.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

LATVIJAS REPUBLIKAS DIVPUSĒJIE LĪGUMI AR ZVIEDRIJAS KARALISTI, KAS NOSLĒGTI KOPŠ 1990. GADA 4. MAIJA

Latvijas - Zviedrijas divpusējie līgumi

INFORMĀCIJAS AVOTI

Vispārējā informācija par Zviedriju: http://sweden.se

Karaliskā ģimene: http://www.kungahuset.se/

Parlaments: http://www.riksdagen.se/

Valdība: http://www.regeringen.se/

Ārlietu ministrija: http://www.regeringen.se/sveriges-regering/utrikesdepartementet/

Latvijas vēstniecība Zviedrijā: http://www.mfa.gov.lv/stockholm; https://www.facebook.com/LVEmbassySWE/

Zviedrijas vēstniecība Latvijā: https://www.swedenabroad.se/sv/utlandsmyndigheter/lettland-riga; https://www.facebook.com/SwedeninRiga/

Zviedrijas statistikas aģentūra: http://www.scb.se/

Zviedrijas-Latvijas Sadarbības fonds: http://www.swelatfund.org; https://www.facebook.com/swelatfund/

Latvijas Ekonomiskā pārstāvniecība Zviedrijā: http://www.liaa.gov.lv/lv/kontakti/parstavniecibas

Zviedrijas Latviešu apvienība: http://www.zla.se

100 gadi, kopš Zviedrija atzina Latviju de jure

Zviedrijas lēmums atzīt Latviju de jure 1921. gada 5. februārī

Zviedrijas lēmums atzīt Latviju de jure 1921. gada 5. februārī