Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes divpusējās attiecības

Latvijas un Zviedrijas sadarbības pamatā ir kopīga vēlme nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā. Notiek regulārs valsts augstāko amatpersonu dialogs, noturīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm, cieši ir abu valstu sakari kultūras un izglītības jomā. 12.Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Zviedrijas parlamentu – Riksdāgu.

• Diplomātisko attiecību hronoloģija
• Ekonomiskā sadarbība
• Kultūras saiknes
• Sadarbība izglītībā un zinātnē
• Nozīmīgākās vizītes

• Latvijas Republikas divpusējie līgumi ar Zviedrijas Karalisti, kas noslēgti kopš 1990. gada 4. maija

• Informācijas avoti

 DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU HRONOLOĢIJA

1921. gada 5. februārī Zviedrija atzina Latvijas valsti de iure. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 28. augustā. Zviedrijas vēstniecība, kas Rīgā tika atklāta 1991. gada 29. augustā, bija viena no pirmajām ārvalstu vēstniecībām Latvijā.

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas Karalistē no 2017. gada 7. septembra ir Marģers Krams. Zviedrijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā no 2017. gada 11. septembra ir Annika Jagandere (Annika Jagander).

Zviedrijas Karalistē darbojas astoņi Latvijas Republikas goda konsuli: Andris Nolendorfs Kalmāras lēnī (Kalmāra), Egils Linge (Egil Linge) Gotlandes lēnī (Visbija), Agrita Mārtiņsone Blēkinges lēnī (Karlskrūna), Jūnass Stēns (Jonas Steen) Rietumjētlandes lēnī (Gēteborga), Stafans Nordstrēms (Staffan Nordström) Ērebrū lēnī un Sēdermanlandes lēnī (Ērebrū), Pēters Šēlds (Peter Sköld) Vesterbotenas lēnī (Ūmeo), Andreass Pitliks (Andreas Pitlik) Skones lēnī (Malme) un Šels Jelms (Kjell Hjelm) Norbotenas lēnī (Lūleo).

 EKONOMISKĀ SADARBĪBA

Latvijas un Zviedrijas ekonomiskā sadarbība ir ļoti aktīva. Zviedrija ir sestais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris.

2017. gadā Latvijai ar Zviedriju saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance 267,36 MEUR apmērā. Savukārt eksporta apjoms uz Zviedriju veidoja 700,66 MEUR. Galvenās preču eksporta nozares bija koksne un tās izstrādājumi (26,18%); metāli un to izstrādājumi (13,44%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (11,36%); mašīnas un mehānismi. Importa apjoms no Zviedrijas veidoja 433,3 MEUR. Galvenās importēto preču nozares bija mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (24,18%); transportlīdzekļi (14,70%); metāli un to izstrādājumi (12,25%); koksnes papīrmasa; papīrs un kartons (8,37 %).

Latvija jo īpaši vēlas stiprināt ekonomisko sadarbību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī inovāciju jomās.

Zviedrija ir pārliecinoši lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nozīmīgākie ieguldījumi veikti banku sektorā, kā arī telekomunikāciju nozarē. Saskaņā ar Lursoft un Latvijas Bankas datiem 01.03.2018. Latvijā bija reģistrēti apmēram 750 Zviedrijas – Latvijas kopuzņēmumi. Zviedrijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 1 321,5 MEUR.

Par tradīciju kļuvusi Zviedrijas Biznesa balvas pasniegšana Latvijas inovatīvākajiem, idejām bagātākajiem un ilgtspējīgākajiem uzņēmumiem. Balva ir nozīmīgs Latvijas un Zviedrijas sadarbības labās prakses piemērs.

Stokholmā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas Latvijas uzņēmējiem kalpo par tiltu uz Zviedrijas tirgu, kā arī veicina Zviedrijas investīciju ienākšanu Latvijā. Lai rastu konkrētus risinājumus Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu palielināšanai un tirgu paplašināšanai, LIAA pārstāvniecība ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Zviedrijā rīko regulāras Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas, kontaktbiržas un citus pasākumus.

KULTŪRAS SAIKNES

Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir tradīcijām bagāta un intensīva. Tā notiek galvenokārt starp atsevišķām kultūras un mākslas organizācijām, bieži vien ar Latvijas vēstniecības Zviedrijā, Zviedrijas vēstniecības Latvijā, Ziemeļu Ministru padomes un Zviedrijas Institūta atbalstu.

2014. gadā, kad Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo bija Eiropas Kultūras galvaspilsētas, noritēja vairāki augstvērtīgi kultūras pasākumi, tika īstenoti daudzveidīgi kopprojekti, kā arī izveidojās jauni kontakti turpmākai sadarbībai.

Ciešas saites vieno Latvijas un Zviedrijas ekspertus muzeju, pieminekļu aizsardzības, bibliotēku, kā arī kultūrizglītības jomā.

Pateicoties vairākus gadus ilgušajai sadarbībai ar Zviedrijas Nacionālo Mākslas muzeju, atjaunotā Bauskas muzeja ekspozīcija ir papildināta ar Kurzemes hercogistes aristokrātu portretu kopiju galeriju. Nozīmīga ir bijusi arī Latvijas un Zviedrijas kultūras mantojuma aizsardzības speciālistu sadarbība, kopīgi realizējot projektu “Ēku restaurācija Latvijā”, kura ietvaros tika restaurēta Ungurmuižas kungu māja, Rāmavas muiža un Sabiles sinagoga.

Ilgstoši profesionālie kontakti saista Latvijas Nacionālo bibliotēku un Zviedrijas Karalisko bibliotēku. Upsalas Universitātes bibliotēkas latviešu trimdas periodikas dāvinājumi bija būtisks LNB krājuma papildinājums.

Abu valstu mūziķi un diriģenti regulāri piedalās koncertos un festivālos Latvijā un Zviedrijā. Piemēram, 2017. gada augustā Starptautiskajā garīgās mūzikas festivāla centrālais notikums bija zviedru komponista Svena Dāvida Sandstrēma Mesijas atskaņojums Māra Sirmā vadībā ar paša autora klātbūtni. Savukārt kamerorķestris Sinfonietta Rīga ir biežs un gaidīts viesis Zviedrijā.

Notiek aktīva literatūras tulkošana. Latvijas izdevniecības regulāri izdod zviedru autoru darbus, Zviedrijā nāk klajā latviešu rakstnieku darbu tulkojumi.

Kultūrizglītības projektos ar Zviedriju sadarbojas vairākas Latvijas augstskolas, nozīmīgs ir Latvijas Kultūras akadēmijas devums, studentiem piedāvājot apgūt studiju virzienu „Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Zviedrija”.

Kultūras saišu nostiprināšanai aktīvi tiek izmantotas iespējas, ko sniedz Latvijas valstiskuma simtgades kopīga atzīmēšana.

 SADARBĪBA IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ

Latvijas un Zviedrijas visu līmeņu izglītības institūcijas piedalās dažādās ES programmās, t.sk. aktīvi sadarbojas Erasmus+ un ar to saistītajos projektos. Studentu, mācībspēku un pētnieku apmaiņai un kontaktiem plašas iespējas paver arī Ziemeļvalstu Ministru padomes īstenotā izglītības programma NORDPLUS. Tiek izmantotas iespējas, ko sniedz Baltijas jūras reģiona pētniecības un attīstības programma BONUS.

Ievērojams Zviedrijas ieguldījums Latvijas un Baltijas augstākās izglītības sistēmā ir iesaiste Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) un Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) izveidē un to attīstībā. Augstu vērtējama REA un RJA aktīvā darbība attīstības sadarbības programmu īstenošanā Austrumu partnerības, Centrālāzijas un Dienvidaustrumu Eiropas valstu jauniešiem.

Pēdējos gados vērojama jauna tendence – palielinās Zviedrijas vidējo mācību iestāžu absolventu interese par izglītības iespējām Latvijā. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajiem datiem 2017./2018. mācību gadā Latvijas augstskolās studēja 396 Zviedrijas studenti, no kuriem 374 - Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studiju programmās.

Latvijas un Zviedrijas zinātniskās institūcijas sadarbojas ES programmas Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ietvaros. Sadarbojoties ar Zviedrijas partneriem, 2017. gadā tika īstenoti 43 projekti.

2016. gada februārī tika atklāts Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta sadarbībā ar Zviedrijas partneriem – Karalisko Tehnoloģiju institūtu un pētniecības institūtu RISE Acreo – īstenotais projekts CAMART2, lai attīstītu Cietvielu fizikas institūta ekselences centru materiālzinātnēs, kas būtiski sekmētu Latvijas zinātnes pozīciju starptautiskajā pētniecības un inovāciju telpā.

 NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

LATVIJAS REPUBLIKAS DIVPUSĒJIE LĪGUMI AR ZVIEDRIJAS KARALISTI, KAS NOSLĒGTI KOPŠ 1990. GADA 4. MAIJA

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Zviedriju  

 INFORMĀCIJAS AVOTI

Vispārējā informācija par Zviedriju:   http://sweden.se

Karaliskā ģimene:   http://www.kungahuset.se/

Parlaments:   http://www.riksdagen.se/

Valdība:   http://www.regeringen.se/

Ārlietu ministrija:   http://www.regeringen.se/sveriges-regering/utrikesdepartementet/

Latvijas vēstniecība Zviedrijā:   http://www.mfa.gov.lv/stockholm

Zviedrijas vēstniecība Latvijā:   http://www.swedenabroad.com/sv-SE/Ambassader/Riga/

Zviedrijas statistikas aģentūra:   http://www.scb.se/