Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas divpusējās attiecības

26.11.2019. 11:20

Latvijas un Vācijas attiecībām raksturīga aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, regulāri starpparlamentārie kontakti, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, kā arī plaša sadarbība dažādu institūciju starpā. Latvija un Vācija ir stratēģiskie partneri ES, NATO un citos starptautiskās sadarbības formātos. Latvijas un Vācijas attiecības turpina attīstību ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu.

 

 


 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Vāciju tika nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija de iure atzina Latvijas valsts pastāvēšanu. 1991. gada 28. augustā tika atjaunotas abu valstu divpusējās attiecības.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Vācijā akreditētie vēstnieki:

  • Egīls Levits (1992.- 1993.)
  • Andris Ķesteris (1994.- 1998.)
  • Andris Teikmanis (1998.- 2002.)
  • Mārtiņš Virsis (2002.- 2008.)
  • Ilgvars Kļava (2008.-2013.)
  • Elita Kuzma (2013.-2017.)
  • Inga Skujiņa (kopš 2017.)

Kopš 2019. gada 6. augusta Vācijas vēstnieks Latvijā ir Nikolajs fon Šepfs (Nikolai von Schoepff).

Goda konsuli

Vācijā darbojas 7 Latvijas Republikas goda konsuli:

  1. Hamburgas konsulārais apgabals – Senatore h.c. Dr. Sabīne Zommerkampa-Homane (Senatorin h.c. Dr. Sabine Sommerkamp-Homann)
  2. Bavārijas konsulārais apgabals – Dr. Johanness Georgs Klāsens (Dr Johannes Georg Claessens)
  3. Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas konsulārais apgabals – Prof. Dr. Bruno O. Brauns (Prof. Dr. Bruno O. Braun)
  4. Hesenes konsulārais apgabals – Prof. Dr. Rīdigers brīvkungs fon Rozens (Prof. Dr. Rüdiger Freiherr von Rosen)
  5. Meklenburgas-Priekšpomerānijas un Šlēsvigas-Holšteinas konsulārais apgabals – Dr. Frics Šulce (Dr. Fritz Schulze)
  6. Bādenes-Virtembergas konsulārais apgabals – Helmuts Verners Ziglohs (Helmut Werner Sigloch)
  7. Brēmenes un Lejassaksijas konsulārais apgabals – Lucs H. Pepers (Lutz H. Peper)


 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Vācijas Bundestāga un Latvijas Saeimas starpā notiek aktīva un cieša sadarbība. Latvijas-Vācijas parlamentārā sadarbības grupa pirmoreiz  dibināta 5. Saeimā un savu darbību turpina arī 13. Saeimā. 2018. gada 13. decembrī 13. Saeimā tika izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Vācijas parlamentu, tās vadītāja ir Inese Lībiņa – Egnere (JV), vadītājas vietnieks – Artis Pabriks (AP!).

Arī Vācijas Bundestāgā jau kopš 1991. gada darbojas Vācijas-Baltijas parlamentārā sadarbības grupa. Kopš 2017. gada Vācijas-Baltijas Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Štefans Ruperts (Dr. Stefan Ruppert) (VFR Bundestāga deputāts 2009. – 2013. un no 2017. gadā; FDP frakcijas biedrs).

 


SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.  

Ekonomiskās un tirdzniecības pārstāvniecības

Preču tirdzniecība 2017. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde) 

Eksports
(Procenti no kopējā Latvijas preču eksporta 2017.gadā)

Imports
(Procenti no kopējā Latvijas preču importa 2017.gadā)

1. Lietuva – 927 055 836  EUR jeb 16,92%

2. Igaunija – 1 333 934 944 EUR jeb 11,71%

3. Krievija – 1 039 193 564 EUR jeb 9,12%

4. Vācija – 832 916 820 EUR jeb 7,31%

1. Lietuva – 2 590 700 173 EUR jeb 18,47%

2. Vācija – 1 579 340 096 EUR jeb 11,26%

3. Polija – 279 367 606 EUR jeb 9,12%

  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 2,41 mljrd. EUR Vācija ieņem otro vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Eksporta apjoms uz Vāciju 2017. gadā bija 835,8 miljoni EUR, kas par 12,5% vairāk nekā 2016. gadā. Importa apjoms no Vācijas 2017. gadā bija 1,58 miljardi EUR, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā.

Investīcijas

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Vācijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2017. gada beigās bija 648 milj. EUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Vācijā 2017. gada beigās sasniedza 26 milj. EUR.


SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ

Vācija ir Latvijas valsts līmenī atzīta par prioritāru tūrisma eksporta tirgu. Saskaņā ar CSP datiem 2017. gadā Latvijā ieradās 255,4 tūkst. vairākdienu ceļotāju no Vācijas, kas bija par 32% vairāk nekā 2016. gadā. Galvenā priekšrocība tūrisma plūsmai ir daudzie tiešie avioreisi starp Latviju un Vāciju. Abas valstis savieno arī prāmju un autobusu līnijas.


SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Divpusējā sadarbība ar Vāciju izglītības jomā balstās uz šādiem spēkā esošiem starpvaldību un starpnozaru līgumiem:

  • Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgums par sadarbību kultūras jomā (noslēgts 1993. gada 20. aprīlī);
  • Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par vācu skolotāju nosūtīšanu uz Latvijas skolām (noslēgts 1993. gada 18. septembrī);
  • Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā (noslēgts 2002. gada 12. jūnijā);
  • Nolīgums starp Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Vācijas Federatīvās Republikas Federālo sieviešu un jaunatnes ministriju par sadarbību jaunatnes politikas jomā (noslēgts 1994. gada 3. jūnijā);
  • Nodomu deklarācija par Latvijas un Vācijas sadarbību profesionālajā izglītībā (parakstīta 2013. gada 8. jūlijā).

2015. gada 17. aprīlī Latvijas un Vācijas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par abu valstu sadarbības paplašināšanu vairākās jomās, tai skaitā izglītībā.

Aktīvi notiek Latvijas un Vācijas sadarbība profesionālās izglītības jomā. Latvija kopš 2013. gada apgūst Vācijas pieredzi, profesionālajā izglītībā ieviešot darba vidē balstītu mācību pieeju (Vācijā – “duālā izglītība”).

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijā studēja 1183 studenti no Vācijas (salīdzinājumam 2014./2015.  akadēmiskajā gadā 842 studenti).  Lielākā daļa studēja Rīgas Stradiņa Universitātē un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.

Īpaši aktīva Latvijas un Vācijas sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota, pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu savstarpējiem divpusējās sadarbības līgumiem un Mūžizglītības programmas apakšprogrammas Erasmus ietvaros.

Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju jauniešiem vecumā līdz 32 gadiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā (Internationales Parlaments-Stipendium). Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā, un līdz šim jau vairāk nekā 40 jaunieši no Latvijas guvuši pieredzi un zināšanas par Bundestāgu, tikušies ar dažādām amatpersonām, piedalījušies zinātniskajās papildprogrammās Berlīnes universitātēs un apmeklējuši Eiropas Parlamentu. Lai popularizētu Starptautiskās parlamenta stipendijas programmu, skaidrotu tās uzdevumus un mērķus, kā arī veicinātu sadarbību starp Latvijas un Vācijas parlamentārajām un akadēmiskajām aprindām, ir izveidota sabiedriska organizācija „Bundestāga praktikantu biedrība”.

Kopš 2010. gada arī Latvijas Republikas Saeima ik gadu piedāvā iespēju nodrošināt prakses iespējas vācu studentiem. Pieteikšanos prakses programmai Vācijā koordinē Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests (DAAD).

Latvijas studentu un mācību spēku vidū populāras ir DAAD  piedāvātās stipendijas, kuru piešķiršanu administrē Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta Informācijas centrs Rīgā. Tāpat arī Latvijas Universitātē regulāri strādā kāds DAAD lektors. Arī Latvija regulāri piešķir stipendijas studentiem no Vācijas.

Vācijas vēstniecība un Gētes institūts Rīgā sniedz lielu atbalstu vācu valodas mācīšanai Latvijas izglītības iestādēs, sadarbībā ar Latvijas Vācu valodas skolotāju asociāciju un Valsts izglītības satura centru organizējot tālākizglītības kursus, mācību nometnes un mācību braucienus vācu valodas skolotājiem, kā arī sniedzot atbalstu mācību un metodisko materiālu nodrošināšanā, īpaši tām skolām, kurās vācu valoda tiek mācīta padziļināti vai tiek īstenota „Vācu valodas diploma programma”.


SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Kopīgās gadsimtiem ilgās vēstures gaitā vācu tradīcijas un kultūra būtiski ietekmējusi arī Latvijas kultūrvides un latviešu profesionālās kultūras veidošanos un attīstību. Tomēr, neskatoties uz kopīgām iezīmēm, abām kultūrām ir katrai savas atšķirīgas vērtības un augsts potenciāls savstarpējai bagātināšanai un apmaiņai.

Kopš 1993. gada Latvijā darbojas Gētes institūts, kas izveidojies par aktīvu kultūras un mākslas vides partneri daudzām Latvijas kultūras institūcijām.

Augstu vērtējams un arī turpmāk atbalstāms ir Gētes institūta Rīgā un citu vācu puses kultūras institūciju un pārstāvju ieguldījums, iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar vācu literatūru, mākslu, mūziku, kino un citām jomām. Vienlaikus veicināma ir aizvien plašāka Latvijas kultūras pārstāvju, īpaši teātra un mūzikas, piedalīšanās Vācijas kultūras dzīvē, veicinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Vācijā.

Svinot Latvijas valsts simtgadi, Vācijā 2017. – 2018. gada laikā notikuši daudzi vērienīgi kultūras pasākumi, lai iepazīstinātu ar Latvijas kultūras mantojumu un stiprinātu kultūras saiknes starp Latviju un Vāciju.


SADARBĪBA VĀCIJAS-LATVIJAS PILSĒTU PARTNERĪBAS IETVAROS

Latvijas un Vācijas pilsētu starpā ir nodibinātas ciešas saites un aktīva sadarbība, kas notiek dažādās jomās un līmeņos.


LATVIJAS UN VĀCIJU PAŠVALDĪBU SADRAUDZĪBA

Esošie sadarbības partneri
Pašvaldība Latvijā Pašvaldība Vācijā
Rīga Bremen
Rostock
Daugavpils Magdeburg
Jēkabpils Melle
Liepāja Darmstadt
Valmiera Halle (Westfalen)
Gütersloh
Ventspils Stralsund
Aizkraukles novads Eppstein im Taunus
Thale im Harz
Alūksnes novads Wettin-Löbejün (Sachsen – Anhalt)
Beverīnas novads Gütersloh
Burtnieku novads Gütersloh
Cēsu novads Achim
Cesvaines novads Weyhe
Ciblas novads Aue, Bodenteich
Daugavpils novads Bad Doberan
Dobeles novads Schmölln
Engures novads Scheessel
Ērgļu novads Kölln – Reisiek
Grobiņas novads Dassow
Jēkabpils novads Parchim, Melle (Niedersachsen)

Kandavas novads

Ludwigsfelde

Ķekavas novads Bordesholm
Kocēnu novads Gütersloh
Kokneses novads Wittingen
Kuldīgas novads Geesthacht
Limbažu novads Anklam
Lubānas novads Weyhe
Ludzas novads Aue
Madonas novads Weyhe,
Mettmann
Mazsalacas novads Gütersloh
Naukšēnu novads Gütersloh
Rojas novads Heikendorf
Rūjienas novads Steinhagen
Salas novads Mengerskirchen
Salacgrīvas novads Handewitt
Salaspils novads Finsterwalde
Saldus novads Liederbach am Taunus
Siguldas novads Stuhr
Skrīveru novads Bad Homburg
Smiltenes novads Willich
Strenču novads

Wiesenbach

Sayda

Tērvetes novads St. Goar-Oberwesel
Tukuma novads Scheessel
Vecpiebalgas novads Bürgel
Ventspils novads Hohenloh,
Parchim
Zilupes novads Bad Bodenteich


 

LATVIEŠU KOPIENA VĀCIJĀ

Vācijā dzīvo vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.  Visvairāk Latvijas valsts piederīgo uz dzīvi apmetušies Ziemeļvestfālenē, Lejassaksijā, Bavārijā un Bādenē-Virtembergā.

Vācijā darbojas Latviešu kopība Vācijā, Latviešu centrs Minsterē, t.sk., Latviešu bērnudārzs Minsteres latviešu centrā, Baltiešu kristīgo studentu apvienība “Annaberga”, Daugavas vanagu apvienība Vācijā, Latviešu biedrība Hamburgā, Minsteres Latviešu ģimnāzijas bijušo skolēnu un draugu biedrība, Latviešu preses biedrība, Minhenes letiņi, Latvieši Hannoverē, Latviešu aprūpes biedrība Reinzemē, Latviešu sporta padome ārzemēs, Eiropas latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) Vācijas nodaļa, Latviešu biedrības Hesenē un Frankfurtē.

Nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas un kultūras popularizēšanā veic Baltiešu centrs Annabergā (Bonnā) Andreja Urdzes vadībā. Berlīnē darbojas Berlīnes latviešu koris, savukārt Štutgartē – tautas deju kopa “Trejdeksnītis”. Par diasporas bērnu izglītošanu rūpējas Berlīnes latviešu nedēļas nogales skoliņa, kā arī Latviešu sestdienas skola “Kamolītis” Bonnā.

Vācijā darbojas arī vairākas latviešu reliģiskās draudzes: Latviešu evaņģēliski luteriskā Baznīca Vācijā, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas un Latviešu katoļu biedrība “Druva” / Latvijas Centrālā padome (Rietumos). Berlīnē reizi mēnesi notiek latviešu dievkalpojumi.

Vairāk informācijas par latviešu diasporu un tās organizācijām Vācijā atrodama Latvijas vēstniecības Vācijā mājas lapā: http://www.mfa.gov.lv/berlin/tautiesiem/latviesu-organizacijas.


NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas augstāko amatpersonu vizītes Vācijā (kopš 2013. gada)

2018. gada 20.-21. septembris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Vācijā

2018. gada 12.-14. jūlijs

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Vācijā, Starptautiskās Vestfālenes miera balvas saņemšana

2017. gada 7.-8. jūlijs Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Vācijā: tikšanās ar Ziemeļreinas – Vestfālenes federālās zemes amatpersonām.

2016. gada 28.-29. aprīlis

Ministru prezidenta M. Kučinska darba vizīte Vācijā: tikšanās ar Vācijas kancleri A.Merkeli, Lejassaksijas Ministru prezidentu Š.Veilu (Stephan Weil), kā arī dalība Hannoveres meses pasākumos

2015. gada 4.-6. novembris Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces darba vizīte Berlīnē, tikšanās ar Bundestāga prezidentu N.Lammertu (Norbert Lammert).
2015. gada 21.-22. septembris Valsts prezidenta R. Vējoņa dalība Araijološas grupas valstu vadītāju sanāksmē Vartburgā un Erfurtē, kā arī divpusēja tikšanās ar Vācijas prezidentu J. Gauku
2015. gada 19.-20. maijs Ārlietu ministra E. Rinkēviča vizīte Berlīnē - tikšanās ar ārlietu ministru F. V. Šteinmeieru, kancleres A. Merkeles padomnieku N. M. Landrūtu un Bundestāga Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju A. Karlu

2015. gada 18.-19. marts

Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vizīte Bavārijā.

2015. gada 14.-17. marts

Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres vizīte Bavārijā - tikšanās ar Bundestāga Vācijas-Baltijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju A. Karlu un Bavārijas federālās zemes parlamenta prezidenti B. Štammu

2015. gada 26. janvāris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Berlīnē pēc Bundestāga ES Parlamentārās grupas ielūguma - divpusēja tikšanās ar ārlietu ministru F.V. Šteinmeieru, kā arī Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju N. Retgenu.

2015. gada 15.-16. janvāris

Valsts prezidenta A. Bērziņa vizīte Berlīnē – divpusējās tikšanās ar Vācijas kancleri A. Merkeli, kā arī Vācijas prezidentu J. Gauku.

2014. gada. 6.-7. novembris Latvijas prezidenta A. Bērziņa vizīte Berlīnē, tikšanās ar Vācijas prezidentu J. Gauku  3+1 formātā; mediju balvas  „Par Eiropas ideju” Baltijas valstīm saņemšana

2014. gada 26. marts

Saeimas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja E. Smiltēna vizīte Berlīnē

2013. gada 13. jūlijs

Ministru prezidenta V. Dombrovska vizīte Vācijā, divpusēja tikšanās ar Šlēsvigas – Holšteinas federālās zemes ministru prezidentu T. Albigu

2013. gada 21. -24. aprīlis

Saeimas Latvijas – Vācijas parlamentārās sadraudzības grupas delegācijas vizīte Vācijā, tikšanās ar Bundestāga deputātiem

Vācijas augstāko amatpersonu vizītes Latvijā (kopš 2013. gada)

2018. gada 13.-14. septembris

Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) dalība Arajološas grupas valstu samitā Rīgā un Rundālē
2017. gada 23. augusts Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) oficiālā vizīte Latvijā

2017. gada 1. marts

Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela (Sigmar Gabriel) vizīte Latvijā

2017. gada 9. februāris Vācijas prezidenta Joahima Gauka (Joachim Gauck) vizīte Latvijā – tikšanās ar 3 Baltijas valstu prezidentiem

2016. gada 13. septembris

Baltijas valstu ārlietu ministru un Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier) “3+1” tikšanās Rīgā

2016. gada 13.-14. jūnijs Vācijas Bundestāga Baltijas-Vācijas Parlamentārās sadarbības grupas vizīte Latvijā
2016. gada 26.-27. maijs Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier) vizīte Latvijā: tikšanās ar ārlietu ministru E.Rinkēviču, Valsts prezidentu R. Vējoni, Ministru prezidentu M. Kučinski.
2016. gada 1.-7. maijs Bavārijas landtāga prezidija vizīte Baltijas valstīs, tostarp Latvijā

2015. gada 17. aprīlis

Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera vizīte Latvijā, tikšanās ar Valts prezidentu A. Bērziņu, Ministru prezidenti L. Straujumu un ārlietu ministru E. Rinkēviču

2015. gada. 5. februāris

Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera vizīte Rīgā, tikšanās ar ārlietu ministru E. Rinkēviču
2014. gada 21. augusts

Vācijas Bundestāga prezidenta N. Lammerta vizīte Latvijā

2014. gada 18. augusts Vācijas federālās kancleres A. Merkeles vizīte Latvijā.
2014. gada 15. aprīlis

Vācijas Bundestāga Baltijas–Vācijas Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja A. Karla vizīte Latvijā

2014. gada 11. marts

Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera vizīte Latvijā

2013. gada 6.-8. jūlijs

Vācijas federālā prezidenta J. Gauka valsts vizīte Latvijā - tikšanās ar Valsts prezidentu A. Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāju S. Āboltiņu un Ministru prezidentu V. Dombrovski

2013. gada 6.-7. maijs

Šlēsvigas - Holšteinas federālās zemes ministru prezidenta T. Albiga vizīte Latvijā - tikšanās ar Valsts prezidentu A. Bērziņu, Ministru prezidentu V. Dombrovski.

 


INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi:

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Vāciju

Saites:

Vācijas Federālā Ārlietu ministrija www.auswaertiges-amt.de

Vācijas vēstniecība Latvijā: http://www.riga.diplo.de