Latvijas un Vācijas attiecības raksturo dinamiska sadarbība ekonomikā, aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, starp institūcijām, kā arī parlamentiem. Latvija un Vācija ir stratēģiskie partneri ES un NATO, abu valstu attiecības turpina attīstīties ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu.

Latvijas un Vācijas diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija atzina Latviju de iure. Abu valstu divpusējās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 28. augustā.

Latvijas pārstāvība Vācijas Federatīvajā Republikā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Berlīnē.

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijas Federatīvajā Republikā kopš 2022. gada 22. augusta ir Alda Vanaga.

Latvijai ir seši goda konsuli Vācijā. Hamburgas konsulārajā apgabalā darbojas senatore h.c. Dr. Sabīne Zommerkampa-Homane (Senatorin h.c. Dr. Sabine Sommerkamp-Homann), Bavārijas konsulārajā apgabalā – Dr. Johanness Georgs Klāsenss (Dr Johannes Georg Claessens), Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas konsulārajā apgabalā – Prof. Dr. Bruno O. Brauns (Prof. Dr. Bruno O. Braun), Hesenes konsulārajā  apgabalā – Prof. Dr. Rīdigers brīvkungs fon Rozens (Prof. Dr. Rüdiger Freiherr von Rosen), Brēmenes un Lejassaksijas konsulārajā apgabalā – Lucs H. Pepers (Lutz H. Peper), savukārt Bādenes-Virtembergas konsulārajā apgabalā – Prof. Dr. Haincs Volfgangs Blethens (Prof. Dr. Heinz Wolfgang Blättchen).

Vācijas Federatīvās Republikas pārstāvība Latvijā

Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība atrodas Rīgā.

Kopš 2020.gada 17. novembra Vācijas vēstnieks Latvijā ir Kristians Helts (Christian Heldt).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas augstāko amatpersonu nesenās vizītes Vācijā

2023. g. 26. maijs

3+1 Baltijas valstu premjerministru un Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) tikšanās Tallinā

2023. g. 27.–29. aprīlis

Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Vācijā, dalība Vācijas-Latvijas Ostu forumā un goda doktora grāda saņemšana Līneburgas Loifanas Universitātē

2023. g. 30.–31. marts

Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Vācijā un tikšanās ar Tīringenes Ministru prezidentu Bodo Ramelovu (Bodo Ramelow)

2023. g. 1.–2. marts

Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa oficiālā vizīte Berlīnē un tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz), vicekancleru un veselības un klimata aizsardzības ministru Robertu Hābeku (Robert Habeck), kā arī Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) vadītāju Frīdrihu Mercu (Friedrich Mertz)

2023. g. 17.–19. februāris

Valsts prezidenta Egila Levita un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Minhenē, kā arī dalība Minhenes drošības konferencē

2023. g. 15.–18. februāris

Latvijas kultūras ministra Naura Puntuļa dalība Berlinālē, Berlīnē, Baltijas valstu ministru un Eiropas Filmu tirgus direktora Denisa Rū (Deniss Ruh) tikšanās ar Vācijas Federālās valdības kultūras un mediju komisāri Klaudiju Rotu (Claudia Roth)

2023. g. 25.–26. janvāris

Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Edmunda Valanta vizīte Berlīnē un tikšanās ar Vācijas Federālo Darba un sociālo lietu ministrijas valsts sekretāru Dr. Rolfu Šmahtenbergu (Rolf Schmachtenberg)

2023. g. 20. janvāris

Latvijas tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Vācijas Federālo tieslietu ministru Marko Bušmanu (Marco Buschmann) Berlīnē

2022. g. 13. novembris

Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Berlīnē, tikšanās ar Vācijas Federālo prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru un Vācijas Bundestāga prezidenti Berbeli Bāsu (Bärbel Bas)

2022. g. 10.–13. maijs

Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Vācijā, dalība Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā Lībekā, tikšanās ar Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Ministru prezidentu Danielu Gintaru (Daniel Günther) un Landtāga prezidentu Klausu Šliju (Klaus Schlie)

2022. g. 23.24. februāris Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Hamburgā
2022. g. 10. februāris 3+1 Baltijas valstu ministru prezidentu un Vācijas kanclera Olafa Šolca tikšanās Berlīnē
2021. g. 10. novembris Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Berlīnē, tikšanās ar Vācijas Federālo kancleri Angelu Merkeli un politisko partiju pārstāvjiem
2021. g. 16. septembris 3+1 Baltijas valstu un Vācijas prezidentu tikšanās Berlīnē
2021. g. 28. augusts Valsts prezidenta Egila Levita dalība Vestfālenes Miera balvas pasniegšanā
2021. g. 17.– 20. maijs Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Vācijā un tikšanās ar Vācijas Federālo prezidentu Dr. Franku Valteru Šteinmeieru (18.05.)

2020. g. 13.–16. februāris

Valsts prezidenta Egila Levita dalība Minhenes Drošības konferencē, kā arī tikšanās ar Bavārijas Landtāga prezidenti Ilzi Aigneri (Ilse Aigner)

2020. g. 14.– 16. februāris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un aizsardzības ministra Arta Pabrika dalība Minhenes Drošības konferencē
2019.g. 11. novembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība svinīgajos pasākumos par godu Berlīnes mūra krišanas 30.gadadienai
2019.g. 11.marts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Vācijā
2019.g. 21.–25. februāris Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa valsts vizīte Vācijā.
2018. g. 20.–21. septembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Vācijā
2018. g. 12.–14. jūlijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Vācijā, Starptautiskās Vestfālenes miera balvas saņemšana
2016. g. 28.–29. aprīlis Ministru prezidenta M. Kučinska darba vizīte Vācijā: tikšanās ar Vācijas kancleri A.Merkeli, Lejassaksijas Ministru prezidentu Š.Veilu (Stephan Weil), kā arī dalība Hanoveres meses pasākumos
2015. g. 21.–22. septembris Valsts prezidenta R. Vējoņa dalība Araijološas grupas valstu vadītāju sanāksmē Vartburgā un Erfurtē, kā arī divpusēja tikšanās ar Vācijas prezidentu J. Gauku
2015. g. 26. janvāris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Berlīnē pēc Bundestāga ES Parlamentārās grupas ielūguma – divpusēja tikšanās ar ārlietu ministru F.V. Šteinmeieru, kā arī Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju N. Retgenu.
2015. g. 15.–16. janvāris Valsts prezidenta A. Bērziņa vizīte Berlīnē – divpusējās tikšanās ar Vācijas kancleri A. Merkeli, kā arī Vācijas prezidentu J. Gauku.

Vācijas augstāko amatpersonu nesenās vizītes Latvijā

2022.g. 20.aprīlis

Vācijas Federālās ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas (Annalena Baerbock) vizīte Latvijā

2022. g. 15.–16. februāris Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera darba vizīte Latvijā
2021. g. 30. novembris – 1. decembris Vācijas Federālā ārlietu ministra Heiko Māsa (Heiko Maas) dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā
2020. g. 21.februāris Vācijas Federālā ekonomikas ministra Pētera Altmeiera (Peter Altmaier) vizīte Latvijā
2019. g. 11.oktobris Vācijas Federālās aizsardzības ministres un CDU priekšsēdētājas Annegrētas Krampas-Karenbaueres (Annegret Kramp-Karrenbauer) vizīte Latvijā (dalība Rīgas konferencē)
2018. g. 13.–14. septembris Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) dalība Arajološas grupas valstu samitā Rīgā un Rundālē
2017. g. 23. augusts Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) oficiālā vizīte Latvijā
2017. g. 1. marts Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela (Sigmar Gabriel) vizīte Latvijā
2017. g. 9. februāris Vācijas prezidenta Joahima Gauka (Joachim Gauck) vizīte Latvijā – tikšanās ar 3 Baltijas valstu prezidentiem
2016. g. 13. septembris Baltijas valstu ārlietu ministru un Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier) “3+1” tikšanās Rīgā
2016. g. 13.–14. jūnijs Vācijas Bundestāga Baltijas-Vācijas Parlamentārās sadarbības grupas vizīte Latvijā
2016. g. 26.–27. maijs Vācijas Federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier) vizīte Latvijā: tikšanās ar ārlietu ministru E.Rinkēviču, Valsts prezidentu R. Vējoni, Ministru prezidentu M. Kučinski.
2016. g. 1.-7. maijs Bavārijas Landtāga prezidija vizīte Baltijas valstīs, tostarp Latvijā
2015. g. 17. aprīlis Vācijas Federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera vizīte Latvijā, tikšanās ar Valts prezidentu A. Bērziņu, Ministru prezidenti L. Straujumu un ārlietu ministru E. Rinkēviču
2015. g. 5. februāris Vācijas Federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera vizīte Rīgā, tikšanās ar ārlietu ministru E. Rinkēviču

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas–Vācijas parlamentārā sadarbības grupa dibināta 5. Saeimā un savu darbību turpina arī 14. Saeimā. Kopš 2022. gada 8. decembra deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vada Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Vācijas Bundestāgā kopš 1992. gada 11. februāra darbojas Vācijas–Baltijas parlamentārā sadarbības grupa. Kopš 2022. gada aprīļa Vācijas-Baltijas Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Aleksandrs Grāfs Lamsdorfs (Alexander Graf Lambsdorff).

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.

Ekonomiskās un tirdzniecības pārstāvniecības

Plašāk:

Preču tirdzniecība starp Latviju un Vāciju
Pakalpojumu tirdzniecība starp Latviju un Vāciju
Tiešās investīcijas
Tūrisms

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Abu NATO un ES dalībvalstu sadarbība notiek attiecīgi Ziemeļatlantijas Alianses un Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvaros.

Vācija ir devusi būtisku ieguldījumu Baltijas reģiona drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Kā vadošā valsts NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Lietuvā, Vācija ir nosūtījusi aptuveni 1500 karavīrus uz Lietuvas militārajām bāzēm. Vācija regulāri piedalās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijā. 2022.gada 13. oktobrī Briselē 14 NATO dalībvalstu (Beļģija, Bulgārija, Čehija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija) un Somijas aizsardzības ministri parakstīja nodomu deklarāciju par Vācijas ierosināto Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmas "European Sky Shield" izveidi. 2023.gadā no 12. līdz 23.jūnijam Vācijā notika nozīmīgākās NATO militārās mācības “Air Defender 23”, kurā piedalījās ap 10 000 cilvēku un 250 lidmašīnu no 25 valstīm. Tās galvenokārt notika Vācijā, bet arī Čehijas, Igaunijas un Latvijas gaisa telpā.

SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ

2023.gada 9. maijā Berlīnē Baltijas valstis un Vācija parakstīja nodomu protokolu par 750 km garo elektroenerģijas pārvades starpsavienojuma "Baltic WindConnector" izveidi Baltijas jūras dzelmē starp Vāciju un Igauniju. Tas ļaus nākotnē pieslēgt atkrastes vēja parkus Baltijas jūrā un veicinās Baltijas valstu zaļās elektroenerģijas eksportspēju. 2022. gada septembrī noslēgts saprašanās memorands starp Latvijas uzņēmumu “Latvenergo” un Vācijas “RWE” par atkrastes vēja parku attīstīšanu Baltijas jurā Latvijas piekrastē. 

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Latvijai ir  cieša sadarbība ar Vāciju transporta un loģistikas jomā. Vācija ir viena no valstīm, kuras uzņēmēji ir iesaistījušies Rail Baltica infrastruktūras projektā. 2022. gada 15. – 16. februārī Vācijas Federālā digitālās infrastruktūras un transporta ministra Dr. Folkera Visinga (Volker Wissing) vizītes Latvijā ietvaros notika tikšanās ar satiksmes ministru Jāni Vitenbergu un Railbaltica projekta apmeklējums. Vācija apliecina atbalstu Latvijas dalībai Viseiropas komunikāciju tīklā.  

Lai vienotos par sadarbību dzelzceļa un transporta nozares izglītības attīstībā, 2021. gada decembrī Rīgā tika parakstīts memorands starp Satiksmes, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām un Vācijas kompānijas “Deutsche Bahn”  meitasuzņēmumu “DB Engineering & Consulting GmbH”. Memorands iezīmē kopīgu izpratni par nepieciešamību veidot dzelzceļa zinību akadēmiju, palīdzot Rīgai un Latvijai kļūt par Baltijas dzelzceļa un loģistikas nozares zināšanu centru. Pēc sadarbības memoranda parakstīšanas turpināsies praktiskais darbs, lai vienotos par nepieciešamajiem soļiem akadēmijas izveidē. 2023. gada 28. aprīlī tika parakstīts trīspusējs sadarbības memorands starp Latviju un Vāciju, kas dos iespēju stiprināt un paplašināt abu valstu sadarbību tranzīta un loģistikas jomā.

PAŠVALDĪBU UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

Latvijas un Vācijas pilsētu starpā ir nodibinātas ciešas saites un aktīva sadarbība, kas notiek dažādās jomās un līmeņos.

Sīkāka informācija par Latvijas un Vācijas sadraudzības pilsētām ir pieejama šeit: https://riga.diplo.de/lv-de/themen/politik/staedtepartnerschaften-de-seite/1573172

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

IZGLĪTĪBA

Divpusējā sadarbība ar Vāciju izglītības jomā balstās uz starpvaldību un starpnozaru līgumiem:

  • Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgums par sadarbību kultūras jomā (noslēgts 1993. gada 20. aprīlī);
  • Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par vācu skolotāju nosūtīšanu uz Latvijas skolām (noslēgts 1993. gada 18. septembrī);
  • Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā (noslēgts 2002. gada 12. jūnijā);
  • Nolīgums starp Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Vācijas Federatīvās Republikas Federālo sieviešu un jaunatnes ministriju par sadarbību jaunatnes politikas jomā (noslēgts 1994. gada 3. jūnijā);
  • Nodomu deklarācija par Latvijas un Vācijas sadarbību profesionālajā izglītībā (parakstīta 2013. gada 8. jūlijā)

2015. gada 17. aprīlī Latvijas un Vācijas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par abu valstu sadarbības paplašināšanu vairākās jomās, tai skaitā izglītībā.

Aktīvi notiek Latvijas un Vācijas sadarbība profesionālās izglītības jomā. Latvija kopš 2013. gada apgūst Vācijas pieredzi, profesionālajā izglītībā ieviešot darba vidē balstītu mācību pieeju (Vācijā – “duālā izglītība”).

Īpaši aktīva Latvijas un Vācijas sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota, pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu savstarpējiem divpusējās sadarbības līgumiem un Mūžizglītības programmas apakšprogrammas Erasmus ietvaros.

Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju jauniešiem vecumā līdz 32 gadiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā (Internationales Parlaments-Stipendium). Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā.

Kopš 2010. gada arī Latvijas Republikas Saeima ik gadu piedāvā iespēju nodrošināt prakses iespējas vācu studentiem. Pieteikšanos prakses programmai Vācijā koordinē Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests (DAAD).

Latvijas studentu un mācību spēku vidū populāras ir DAAD piedāvātās stipendijas.

Vācijas vēstniecība un Gētes institūts Rīgā sniedz lielu atbalstu vācu valodas mācīšanai Latvijas izglītības iestādēs, sadarbībā ar Latvijas Vācu valodas skolotāju asociāciju un Valsts izglītības satura centru.

KULTŪRA 

Kopīgās gadsimtiem ilgās vēstures gaitā vācu tradīcijas un kultūra būtiski ietekmējusi arī Latvijas kultūrvides un profesionālās kultūras veidošanos un attīstību.

Kopš 1993. gada Latvijā darbojas Gētes institūts, kas izveidojies par aktīvu kultūras un mākslas vides partneri daudzām Latvijas kultūras institūcijām.

Augstu vērtējams un arī turpmāk atbalstāms ir Gētes institūta Rīgā un citu vācu kultūras institūciju un pārstāvju ieguldījums, iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar vācu literatūru, mākslu, mūziku, kino un citām jomām. Vienlaikus veicināma ir aizvien plašāka Latvijas kultūras pārstāvju, īpaši teātra un mūzikas, piedalīšanās Vācijas kultūras dzīvē, veicinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Vācijā.

NODERĪGA INFORMĀCIJA

Par Vāciju: https://www.deutschland.de/de

Vācijas parlaments: https://www.bundestag.de/

Vācijas valdība: https://www.bundesregierung.de/breg-de  

Vācijas Ārlietu ministrija: https://www.auswaertiges-amt.de/de/

Vācijas Aizsardzības ministrija: https://www.bmvg.de/de

Vācijas statistika: https://de.statista.com/themen/105/deutschland/

Latvijas Republikas vēstniecība Vācijas Federatīvajā Republikā: https://www2.mfa.gov.lv/berlin

Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Rīgā: https://riga.diplo.de/

Gētes institūts Latvijā: https://www.goethe.de/ins/lv/lv/index.html