Latvijai ar Ķīnu ir stabils un pragmatisks politiskais dialogs. Abu valstu sadarbība notiek gan divpusēji, gan ES-Ķīnas attiecību formātā.

DIPLOMĀTISKĀS ATTIECĪBAS

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gada 7. septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 12. septembrī. Plašākā vēsturiskā skatījumā mūsu valstij ir svarīgi, ka Latvijas okupācijas gados Ķīnas valdība neatzina Latvijas Republikas inkorporāciju PSRS.

Latvijas pārstāvība valstī (vēstnieks, vēstniecība, goda konsuli)

Latvijas vēstniecība Ķīnā (Pekinā) darbu uzsāka 1998. gada 25. septembrī pagaidu pilnvarotā lietveža, vēstniecības padomnieka Pētera Pildegoviča vadībā. Pašreizējā Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ķīnas Tautas Republikā ir Maija Manika, kura 2019. gada 22. novembrī iesniedza akreditācijas rakstu Ķīnas Tautas Republikas prezidentam Sji Dzjiņpinam (Xi Jinping).

Latvijas Republikas goda konsuls Honkongas Speciālajā administratīvajā rajonā kopš 2016. gada 30. septembra ir Stīvens Kings (Stephen King).

Latvijas Republikas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki un pārstāvniecības vadītāji Ķīnas Tautas Republikā:

Maija Manika 22.11.2019. - pašlaik

Māris Selga 29.02.2016. - 22.11.2019.

Ingrīda Levrence 15.01.2009. – 29.02.2016.

Jānis Lovniks 01.10.2004. – 15.01.2009.

Einars Semanis 25.01.2000. – 01.10.2004.

Pēteris Pildegovičs, pagaidu pilnvarotais lietvedis 25.09.1998. – 25.01.2000.

1992. gada 10. janvārī Latvijā darbību oficiāli uzsāka Ķīnas Tautas Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis Čeņs Di (Chen Di), bet 1994. gada augustā Rīgā tika atvērta Ķīnas vēstniecība. Pašreizējais Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā ir Lians Dzjaņcjuaņs (Liang Jianquan), kurš 2019. gada 18. septembrī iesniedza akreditācijas rakstu Latvijas prezidentam Egilam Levitam.

Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki un pārstāvniecības vadītāji Latvijas Republikā:

Tans Sungeņs (Tang Songgen) 22.06.2023. – pašlaik

Lians Dzjaņcjuaņs (Liang Jianquan) 18.09.2019. - 31.03.2023.

Huans Juns (Huang Yong) 08.09.2015. – 18.09.2019.

Jans Guocjans (Yang Guoqiang) 09.04.2013. – 08.09.2015.

Hu Ješuņs (Hu Yeshun) 17.08.2010. – 09.04.2013.

Čens Veņdzju (Cheng Wenju) 19.08.2008. – 17.08.2010.

Džans Limiņs (Zhang Limin) 06.12.2005. – 19.08.2008.

Dzji Jaņči (Ji Yanchi) 26.08.2003. – 06.12.2005.

Vans Kaiveņs (Wang Kaiwen) 04.04.2000. – 26.08.2003.

Jao Peišens (Yao Peisheng) 31.03.1998. – 04.04.2000.

Vans Fensjans (Wang Fengxiang) 14.03.1995. – 31.03.1998.

Čeņs Di (Chen Di), pagaidu pilnvarotais lietvedis 10.01.1992. – 14.03.1995.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Latvijas amatpersonu vizītes Ķīnā

2019. gada 4.–8. novembris

Ekonomikas ministra R.Nemiro vizīte Ķīnā. Dalība 2. Ķīnas Starptautiskās importa izstādes atklāšanā Šanhajā un Vuhaņas pilsētas apmeklējums

2019. gada 17.–21. oktobris

Aizsardzības ministra A.Pabrika vizīte Ķīnā. Dalība Sjanšanas forumā un Starptautisko Militāro sporta spēļu atklāšanā

2018. gada  15.–20. septembris

Valsts prezidenta R.Vējoņa darba vizīte Ķīnā, dalība Pasaules Ekonomikas foruma rīkotajā Summer Davos samitā Tjaņdziņā. Tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu (Xi Jinping) un premjeru Li Kecjanu (Li Keqiang).

2018. gada 23.–31. augusts

Saeimas deputātu sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu vizīte Ķīnā Baltijas valstu parlamentāriešu kopīgas vizītes Ķīnā ietvaros

2018. gada 7. jūlijs Ministru prezidenta M.Kučinska un Ķīnas Valsts padomes premjera Li Kecjana (Li Keqiang) divpusējā tikšanās Sofijā, Bulgārijā, septītās 16+1 Valdību vadītāju sanāksmes laikā.

2018. gada 16.–22. jūnijs

Satiksmes ministra U.Auguļa vizīte Ķīnā (Haikou, Handžou, Pekina, Šeņdžeņa)

2018. gada 8.–12. janvāris

Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces vizīte Ķīnā Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju kopīgās vizītes ietvaros, kur citu starpā notika tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu (Xi Jinping) un Visķīnas Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju Džanu Dedzjanu (Zhang Dejiang).

2017. gada 27. novembris

Ministru prezidenta M.Kučinska un Ķīnas Valsts padomes premjera Li Kecjana (Li Keqiang) divpusējā tikšanās Budapeštā, Ungārijā, sestās 16+1 Valdību vadītāju sanāksmes laikā.

 Ķīnas amatpersonu vizītes Latvijā

2018. gada 4.7. jūlijs

Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences (CPPCC) Nacionālās komitejas priekšsēdētāja vietnieka Džana Cjinli (Zhang Qingli) vizīte Rīgā.

2017. gada 7.8. septembris

Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences (CPPCC) Nacionālās komitejas priekšsēdētāja vietnieka Ma Biao (Ma Biao) vizīte Rīgā.

2017. gada 23.26. jūlijs

Ķīnas Tautas Republikas Nacionālās veselības un ģimenes plānošanas komisijas viceministra Ma Sjaovei (Ma Xiaowei) vizīte Rīgā.

2017. gada 12.14. aprīlis

Visķīnas Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja Džana Dedzjana (Zhang Dejiang) oficiālā vizīte Rīgā.

2016. gada 4.6. novembris

Ķīnas Valsts padomes premjera Li Kecjana (Li Keqiang) divpusējā oficiālā vizīte Latvijā 04.11.2016. un dalība piektajā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) valdību vadītāju sanāksmē Rīgā 05.11.2016.

Divpusējās vizītes laikā viņš tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Ministru prezidentu Māri Kučinski. Tā bija pirmā Ķīnas premjera vizīte Latvijā, turklāt gadā, kad tika atzīmēta Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas 25. gadadiena.

2016. gada 13.14. oktobris

Ķīnas ārlietu ministra biedra / 16+1 sekretariāta ģenerālsekretāra Liu Haisjina (Liu Haixing) vizīte un dalība 16+1 Nacionālo koordinatoru sanāksmē Rīgā, kā arī politiskās konsultācijas ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru A.Pildegoviču.

2016. gada 28.30. maijs

Ķīnas vicespīkera Dzji Binsjuaņa (Ji Bingxuan) darba vizīte Saeimā Rīgā.

2016. gada 16.17. maijs

Ķīnas Transporta viceministra Dai Dunčana (Dai Dongchang) dalība pirmajā 16+1 Transporta ministru sanāksmē Rīgā.

2016. gada 17.20. februāris

Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas (National Development and Reform Commission, NDRC) priekšsēdētāja vietnieka Nina Dzjidže (Ning Jizhe) vizīte Rīgā.

2015. gada 27.30. aprīlis

Ķīnas Transporta viceministra Vena Menjuna (Weng Mengyong) un Izglītības viceministra Hao Pina (Hao Ping) dalība ASEM ministru sanāksmēs Rīgā.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

14. Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas Tautas Republikas parlamentu Armanda Krauzes (ZZS) vadībā.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

2022. gadā Ķīna Latvijas preču eksportā ieņēma 20. vietu (211,24 MEUR jeb 1,0% no LV ārējā eksporta), kā arī 7. vietu preču importa ziņā (993,78 MEUR jeb 3,8 % no LV importa).

Ārējā tirdzniecība pēc valsts (csb.gov.lv) 
Latvijas Bankas statistikas dati 

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

Sadarbība kultūras jomā balstās uz Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūras jomā (stājās spēkā 22.09.2017.). Pirms tam sadarbību regulēja 1996. gada Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līgums.

Divpusējā sadarbība ar ĶTR Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetences jomās balstās uz 2017. gada 22. novembrī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītības jomā. Šī līguma ietvaros notiek studentu apmaiņa, tiek piešķirtas stipendijas studijām un dalībai vasaras skolās. Pirms tam sadarbību regulēja 1996. gada Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līgums. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju un grādu savstarpējo atzīšanu bija parakstīts jau 2010. gada 22. oktobrī Pekinā.

2018. gada 18. septembrī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes laikā Ķīnā parakstīts  Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā. Balstoties uz šo līgumu, 2019. gada 25. oktobrī notika Latvijas un Ķīnas zinātnes komisijas sanāksme.

2018. gada 23. novembrī Latvijas Universitātē notika profesora Pētera Pildegoviča vadībā izveidotās “Lielās ķīniešu-latviešu vārdnīcas” elektroniskās versijas un “Latviešu-ķīniešu, ķīniešu-latviešu vārdnīcas” prezentācija.

Ar mērķi stiprināt abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomā ir atklāti divi akadēmiskās sadarbības centri - 2016. gada 14. novembrī LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā tika atklāts LU un Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūta (North China Institute of Science and Technology) “Ķīnas – Latvijas akadēmiskās sadarbības centrs”. Līdzīgs centrs kopš 2015. gada 18. septembra darbojas arī Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūtā.

2016. gada 29. janvārī tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības saprašanās memorands par Ķīnas Kultūras centra nodibināšanu Latvijā. Centrs tika atklāts 2019. gada 22. oktobrī un tā funkcijās ietilpst dažādu kultūras pasākumu, tai skaitā, izstāžu, kinoseansu, semināru, dažādu kultūras kolektīvu izrāžu organizēšana un citi Ķīnas kultūras popularizēšanas pasākumi.

2011. gada 4. novembrī Latvijas Universitāte tika atklāts Konfūcija institūts – Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas mācību centrs, kas dibināts Latvijas Universitātes sadarbībā ar Dienvidķīnas Pedagoģisko universitāti (Guandžou), ĶTR valdības Ķīniešu valodas pārvaldes („Haņbaņ”) virsvadībā. LU Konfūcija institūtu vada profesors Pēteris Pildegovičs. Institūta uzdevums ir pildīt Latvijas izglītības veicināšanas un attīstības misiju, nodrošinot Latvijas sabiedrībai iespēju gan iegūt augsta līmeņa ķīniešu valodas zināšanas, gan arī dziļāk saprast tradicionālās Ķīnas kultūras īpatnības. LU Konfūcija institūta Konfūcija klases izveidotas Rīgas Kultūru vidusskolā, Daugavpils Universitātē, Rīgas 34. vidusskolā, Transporta un Sakaru Institūtā (TSI), kā arī Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijā.

2005. gada oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē tika atklāts Ķīnas studiju centrs. Centrs nodrošina ar Ķīnu saistītu pētniecisko projektu īstenošanu, popularizē ķīniešu kultūru un valodu akadēmiskā līmenī, kā arī organizē ķīniešu valodas apmācību.  Pētnieciskie projekti par attiecībām ar Ķīnu tiek realizēti arī Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas ietvaros.

Kopš 1993. gada Latvijas Universitātes Āzijas studiju bakalaura un maģistra programmās ir iespējams apgūt Ķīnas pētniecību (sinoloģiju).

 

KONSULĀRĀ INFORMĀCIJA

Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ieceļošanai Ķīnā ir nepieciešama vīza. Par vīzas saņemšanas nosacījumiem aicinām interesēties Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā Rīgā. Diplomātisko pasu turētāji darba vajadzībās var ieceļot Ķīnas Tautas Republikā bez vīzas un uzturēties tur līdz 90 dienām 6 mēnešu laikā.

Saskaņā ar noslēgtajiem divpusējiem līgumiem, kas stājās spēkā attiecīgi 2004. gada 20. jūnijā un 2002. gada 24. oktobrī, Latvijas pilsoņi, kuriem ir derīga pilsoņa, diplomātiskā vai dienesta pase, var ieceļot Makao un Honkongas speciālajos administratīvajos reģionos bez vīzas un uzturēties tur līdz 90 dienām 6 mēnešu laikā.

Papildu informācija pieejama šeit.

NODERĪGAS SAITES

Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas divpusējie līgumi 

Ķīnas vēstniecība Latvijā

Ķīnas Ārlietu ministrija