Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas divpusējās attiecības

17.09.2019. 09:22

Latvijas un Igaunijas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Igaunijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1919. gada 21. jūlijā, atjaunotas 1991. gada 6. septembrī.

Igaunijas Republikas vēstnieki Latvijas Republikā:

  • Leili Utno (Leili Utno) (1992–1994)

  • Tomass Tīvels (Toomas Tiivel) (1994–1998)

  • Juhans Haravē (Juhan Haravee) (1998–2002)

  • Tomass Luks (Toomas Lukk) (2002–2006)

  • Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt) (2006–2010)

  • Mati Vārmans (Mati Vaarmann) (2010–2014)

  • Teniss Nirks (Tõnis Nirk) (2014–2018)

  • Arti Hilpuss (Arti Hilpus) – kopš 2018. gada 31. jūlija.

Latvijas Republikas vēstnieki Igaunijas Republikā:

  • Aldis Bērziņš (pilnvarotais lietvedis)

  • Anna Žīgure (1992–1995) (rezidēja Helsinkos)

  • Andris Piebalgs (1995–1998)

  • Gints Jegermanis (1998–2002)

  • Edgars Skuja (2002–2005)

  • Rihards Muciņš (2005–2008)

  • Kārlis Eihenbaums (2008–2013)

  • Juris Bone (2013–2017)

  • Raimonds Jansons – kopš 2017. gada 8. jūnija.


     

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvija novērtē līdzsvarotās un uz sadarbību tendētās divpusējās ekonomiskās attiecības, kas ir izveidojušās, pateicoties izcilajām politiskajām attiecībām abu valstu starpā. Ievērojot labās kaimiņattiecības starp abām valstīm, Latvija ir ieinteresēta turpināt intensīvu ekonomiskās sadarbības dialogu ar Igauniju. 

Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.

-        Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Igauniju

-        Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Igauniju

-        Tiešās investīcijas

-        Tūrisms


SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvijas un Igaunijas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan arī Baltijas - Ziemeļvalstu, Baltijas jūras valstu, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes izglītības programmu un projektu ietvaros.

Katru gadu notiek Baltijas valstu izglītības ministru un ministriju speciālistu tikšanās, kuru laikā tiek apspriesti svarīgākie jautājumi nacionālo izglītības politiku izstrādē un īstenošanā, kā arī Eiropas Savienības izglītības politikas aktualitātes.

Kopš 1989. gada Rīgā darbojas Rīgas Igauņu skola.

Latvijas un Igaunijas augstskolu sadarbība

Sadarbība starp Latvijas un Igaunija augstskolām notiek dažādos formātos.

Latvijas Universitātei ir noslēgts sadarbības līgums ar Tartu Universitāti.

Latvijas Universitātē tiek īstenota somugru studiju programma, kas ietver arī igauņu valodas apmācību. Igauņu valodu iespējams apgūt kā C daļas priekšmetu arī citiem interesentiem. Tartu Universitātē šobrīd tiek mācīta latviešu valoda kā brīvās izvēles kurss, kuram ir vērā ņemama atsaucība no studentu puses. Tartu Universitāte ir  ieinteresēta paplašināt latviešu valodas apguvi. Latviešu valodas kursi tiek piedāvāti arī Tallinas Universitātē.

Latvijas Lauksaimniecības universitātei ilgstoši ir sadarbība ar Igaunijas Dabaszinātņu Universitāti Tartu. Sadarbība notiek kursu un semināru veidā maģistrantiem, doktorantiem un mācībspēkiem, veicinot mobilitāti starp valstīm. Uz savstarpēja līguma pamata darbojas Baltijas lauksaimniecības, veterinārijas un mežkopības universitāte BOVA.

Rēzeknes Augstskolai pasniedzēju un studentu apmaiņas jomā ir sadarbība ar Tallinas Tehnisko universitāti, Tallinas Universitāti un Tartu Universitāti.

Latvijas Mākslas akadēmija sadarbojas ar Igaunijas Mākslas akadēmiju un Tartu Universitāti.

Latvijas Kultūras akadēmija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju programmas Socrates/Erasmus ietvaros, kā arī ar Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmiju.

Vidzemes Augstskola sadarbojas ar Igauniju studentu un docētāju apmaiņai ar Tartu Universitātes Pērnavas koledžu, Tallinas Universitāti un Tallinas  Tehniskās universitātes Kuresāres koledžu.

Rīgas Stradiņa universitāte sadarbojas ar Tartu Universitātes Molekulārās bioloģijas centru un ar Tallinas Veselības koledžu.

Ventspils Augstskola Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Tallinas Tehniskās Universitātes Kuresāres koledžu un Tartu Universitātes Ģermānistikas nodaļu.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Erasmus un Nordplus programmu ietvaros, notiek regulāra studentu un pasniedzēju apmaiņa.

Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija ir pastāvīgs dalībnieks starptautiskajā Mūzikas augstskolu studentu kameransambļu festivālā.

2012.gada septembrī Tartu Universitāte Igaunijā un Latviešu valodas aģentūra izdevušas līdz šim lielāko lībiešu valodas vārdnīcu – "Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīca”. Vārdnīcas izveidotājs ir Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso un redaktors Tartu Universitātes pētnieks Valts Ernštreits. Vārdnīca tapusi ciešā Igaunijas un Latvijas sadarbībā – valodas materiāli vārdnīcai vākti kopš 1976.gada, un kopš 2003.gada, piedaloties Igaunijas un Latvijas zinātniekiem un pateicoties Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumam, tie apkopoti un izveidots manuskripts.

2015. gadā iznāca Igauņu-latviešu un Latviešu-igauņu valodu vārdnīcas, kuras attiecīgi izstrādājusi Latviešu valodas aģentūra un Igauņu valodas institūts. Igauņu-latviešu valodas vārdnīca tika atklāta 11. maijā Rīgā, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Igaunijas Republikas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam. Vārdnīca ir pieejama arī elektroniski.

 


 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība ar Igauniju visās kultūras un mākslas nozarēs norit ļoti aktīvi, pateicoties ļoti labai sadarbībai ar Igaunijas Kultūras ministriju, notiek regulāra pieredzes apmaiņa starp ministrijām visos līmeņos.

Nacionālajam kino centram ir izveidojusies cieša sadarbība ar Igauniju. Latvijas filmas regulāri piedalās festivālos, piemēram, Tallinas Black Nights festivāla skatēs, kā arī industrijas/kino un TV profesionāļu pasākumā Baltic Event.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir regulāri sadarbojies ar KUMU (izstāžu apmaiņa) un Adamson-Eric muzeju Tallinā. Aktuālākais sadarbības projekts 2018. gadā bija kopīgā Baltijas valstu nacionālo muzeju izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes”) Parīzē, Francijā. Tas bija viens no vērienīgākajiem Baltijas valstu simtgades kopīgajiem projektiem un viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (RVKM) filiāle - Ainažu jūrskolas muzejs, pirmā latviešu un igauņu jūrskola, regulāri sadarbojas ar Igaunijā dzīvojošajiem Ainažu jūrskolas absolventu radiniekiem, kā arī Ainažu sadraudzības pilsētas Hedemestes muzeju un Sāremā muzeju.

Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) ar Igauniju vieno kontakti visdažādākajās ar bibliotēku darbu saistītajās jomās. It īpaši tas attiecināms uz sadarbību starp LNB un Igaunijas Nacionālo bibliotēku, ar kuru ir noslēgts sadarbības līgums. Aktuāls ir Terra Mariana albuma mazo faksimilizdevumu dāvinājums Igaunijas publiskajām bibliotēkām pilsētās, kuras ir pieminētas šajā albumā.

Latvijas Nacionālajai operai un baletam (LNOB) ir laba sadarbība ar Igaunijas Nacionālo operu, notiek mākslinieku, diriģentu apmaiņa. Baltijas valstu simtgades svinību ietvaros no 2018. gada 27. februāra līdz 1. martam LNOB viesojās Igaunijas Nacionālā opera, kas, godinot valsts simtgadi, dāvināja Latvijas skatītājiem Igaunijas operas un baleta izrādes. Igaunijas Nacionālā opera Rīgas skatītājiem piedāvāja Paula Hindemita operu “Kardijaks” un Eduarda Tubina baletu “Naudas gars”. Vienlaicīgi Tallinā notika LNOB viesizrādes – tika izrādīta Džuzepes Verdi opera “Nabuko” un balets “Šeherezāde un viņas stāsti”. Abu valstu nacionālās operas savu viesizrāžu ietvaros sniedza arī galā koncertus.

2018. gada 9.-15. decembrī Tallinā norisinājās desmitais Ziemas saulgriežu nakts sapņa teātra festivāls (Midwinter Night’s Dream Festival), kas bija pilnībā veltīts Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa izrādēm. Festivāla ietvaros vairākos Tallinas teātros un operā tika izrādīti Alvja Hermaņa Jaunā Rīgas teātra iestudējumi – izrādes “Melnais piens”, “Brodskis/Barišņikovs”, “Garā dzīve”, “Latviešu mīlestība”, “Oblomovs” , kā arī Alvja Hermaņa Nāciju teātrī Maskavā iestudētā izrāde “Šukšina stāsti”.

Valodu balva

Par ikgadējas Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas izveidi 2009. gada 18. februārī vienojās ārlietu ministri Māris Riekstiņš un Urmass Paets. Idejas iniciatori bija Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt) un Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums.

Sākotnēji balva tika iedibināta kā latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju balva. 2015. gada 3. jūlijā E.Rinkēviča vizītes laikā Tallinā abu valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par tulkotāju balvas nosaukuma un ietvara maiņu, kā arī nominantu loka paplašināšanu. Saskaņā ar jauno nolikumu Valodu balvai var pieteikt tulkotājus, latviešu valodas skolotājus Igaunijā un igauņu valodas skolotājus Latvijā, kā arī latviešu un igauņu valodu pētniekus par to ieguldījumu valodas popularizēšanā. Balvas mērķis ir sekmēt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi, latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju aktivitāti un profesionalitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī stimulēt latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Saskaņā ar Valodu balvas konkursa nolikumu balvas pasniegšanu katru gadu pārmaiņus rīko Latvija un Igaunija. Žūrijas komisijā piedalās Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju  pārstāvji, abu valstu Literatūras centru vadītāji un literatūras eksperti. Balvas vērtība ir 3000 EUR, tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas Ārlietu ministrijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas ieguldījumi.

2019. gada 10. aprīlī Tallinā Latvijas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs kopā ar Igaunijas ārlietu ministru S.Mikseru pasniedza Valodu balvu latviešu tulkotājam, dzejniekam un atdzejotājam Guntaram Godiņam par igauņu eposa “Kalevdēls” tulkojumu latviešu valodā.

Iepriekš Valodu balvu ir saņēmuši Maima Grīnberga, Guntars Godiņš, Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun), Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra, Valts Ernštreits, Līvija Vītola (Livia Viitol) un Rūta Karma.

 


 

SADARBĪBA IEKŠLIETU UN TIESLIETU JOMĀ

Latvijas Valsts policijai izveidojusies cieša sadarbība ar Igaunijas radniecīgajiem dienestiem, piedaloties gan darba grupās cīņai pret organizēto noziedzību Baltijas jūras reģionā, gan operatīvos pasākumos. Reģionālās sadarbības ietvaros notiek regulāras Latvijas un Igaunijas policijas pārstāvju tikšanās vadības līmenī.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aktīvi un sekmīgi sadarbojas ar Igaunijas tiesībaizsardzības iestādēm informācijas apmaiņas, noziedzīgo grupu apzināšanas un kopīgo izmeklēšanu jomā, tai skaitā narkotiku nelegālās aprites apkarošanas, kā arī smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanas jomās, kur sadarbība galvenokārt tiek īstenota kopīgu izmeklēšanu un operatīvo darbību veikšanā.

Baltijas valstu trīspusējā līguma „Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā” ietvaros notiek regulāra sadarbība ar Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas pārvaldes Liecinieku aizsardzības dienestu (liecinieku, kā arī viņu ģimenes locekļu aizsardzības pasākumu nodrošināšanā un amatpersonu profesionālās sagatavotības pilnveidošanā).

Pretterorisma jautājumos sadarbība ar Igauniju notiek Pretterorisma vienību asociācijas (ATLAS) ietvaros.

Divpusējā sadarbība ar Igaunijas Policijas un Robežsardzes pārvaldi notiek, pamatojoties uz 1994. gada 23. novembra vienošanos starp Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām „Par sadarbību valsts robežas apsardzības jautājumos”, 1994. gada 30. augusta vienošanos „Par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību”, 1999. gada 10. jūnija protokolu „Par sadarbību starp Igaunijas Republikas Robežsardzes pārvaldi un Latvijas Republikas Valsts robežsardzi”, kā arī uz 2006. gada 28. septembra Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu „Par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā”.

Sadarbība starp valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem norisinās 2012. gada 12. jūnijā parakstītā operatīvās sadarbības līguma starp Latvijas Republikas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Igaunijas Republikas Glābšanas pārvaldi ietvaros:

  • ugunsdrošības un civilas aizsardzības koledžas kadeti katru gadu piedalās Igaunijas Drošības Zinātņu akadēmijas Glābšanas skolas absolventu praktiskajās mācībās, kā arī 2017. gadā Igaunijas Glābšanas skolas kadeti piedalījās praktiskajās mācībās Ugunsdrošības un civilas aizsardzības koledžā.
  • VUGD pārstāvji piedalās pieredzes apmaiņas braucienos uz Igaunijas Glābšanas pārvaldi, kā arī piedalās pārvaldes organizētajās ugunsdzēsības sporta sacensībās.
  • 2017. gadā VUGD uzsāka dalību Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Katastrofu glābšanas darbu reaģēšanas spēju kapacitātes stiprināšana (SAFE SEA, EST-LAT18)”. Projekta mērķis ir uzlabot vides drošību Rīgas jūras līča un Irbes šauruma jūras un piekrastes ūdeņos, stiprinot sadarbību starp Latvijas un Igaunijas glābšanas dienestiem un infrastruktūras pārvaldītājiem.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Sadarbība aizsardzības jomā starp Baltijas valstīm notiek saskaņā ar 2013. gada janvārī aizsardzības ministru parakstīto saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militārajos jautājumos. Papildus 2015. gada 18. februārī tika parakstīts saprašanās memorands par Baltijas valstu Apvienotā štāba elementa izveidi, kas ir militārās sadarbības struktūra, kurā notiek darbs pie Baltijas valstu operacionālā līmeņa aizsardzības plānošanas koordinācijas un citiem bruņoto spēku komandieru deleģētajiem uzdevumiem.

Baltijas valstu starpā notiek regulāra sadarbība sauszemes spēku, gaisa spēku un jūras spēku ietvaros. Sauszemes spēku vienības regulāri piedalās kopīgās mācībās, kas sekmē savstarpējās savietojamības uzturēšanu augstā līmenī.

Attiecībā uz gaisa spēku sadarbību izceļama sadarbība gaisa telpas novērošanas sistēmas BALTNET ietvaros. Tā nodrošina Baltijas valstu gaisa telpas novērošanu un kontroli. Baltijas valstis arī kopīgi īsteno un finansē NATO Baltijas Gaisa patrulēšanas misijas uzņemošās valsts atbalstu, nosedzot misijas izmaksas un nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto vienībām. Jūras spēku sadarbība notiek Baltijas Jūras eskadras (BALTRON) ietvaros kopš 1998. gada. 2014. gada aprīlī Igaunija paziņoja par izstāšanos no eskadras, taču vienlaikus izteica vēlmi turpināt dalību citos Jūras spēku sadarbības projektos, kas saistīti ar mācībām, izglītību, pieredzes apmaiņu.

Baltijas valstu sadarbība norit arī Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) ietvaros, kas uzskatāms par vienu no veiksmīgākajiem kopīgajiem projektiem, un visas puses ir vienisprātis par tā sekmīgumu un turpināšanas nepieciešamību. Koledžā tiek pasniegti trīs kursi – Apvienotās vadības un štāba virsnieku kurss, Augstākās vadības kurss un Civildienesta ierēdņu kurss.

 


 

 

SADARBĪBA TRANSPORTA UN SAKARU JOMĀ

Latvija un Igaunija aktīvi sadarbojas divpusējo un trīspusējo Baltijas valstu transporta projektu plānošanā un īstenošanā.

Latviju un Igauniju šķērso Via Baltica transporta koridors, abās valstīs ir attīstīts dzelzceļa tīkls, un tās piedalās dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstībā.

Starp Baltijas valstīm ir noslēgts "Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par sadarbību dzelzceļa transporta jomā", kas stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī. Šis Nolīgums paredz dzelzceļa satiksmes attīstības veicināšanu starp Baltijas valstu teritorijām, kā arī ciešākas savstarpējās sadarbības sekmēšanu, t.sk. projekta Rail Baltica ieviešanā.


 

PĀRROBEŽU SADARBĪBA

Latvija sadarbojas ar Igauniju ES Strukturālo un investīciju fondu 2014. - 2020. gadam “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķa programmu ietvaros. Igaunijas - Latvijas programmā 2014. - 2020. gadam Latvijas partneri sadarbībā ar partneriem no Igaunijas īsteno 35 pārrobežu sadarbības projektus. Finansētajos projektos tiek sniegts atbalsts uzņēmējdarbību veicinošām iniciatīvām programmas teritorijā. Uzņēmēji veido kopīgus produktus un ievieš mārketinga pasākumus medicīnas, IT, pārtikas rūpniecības, ģeodatu risinājumu, izglītības un radiācijas mērīšanas tehnoloģiju nozarēs. Programmas finansējums tiek piešķirts arī apmācību un pieredzes apmaiņas projektiem. Tiek veidoti jauni pārrobežu tūrisma maršruti – pārgājieni gar Baltijas jūras piekrasti, Livonijas kulinārijas ceļš, “Zaļais dzelzceļš”, “Industriālais mantojums”, kā arī plānots attīstīt kopīgu UNESCO tūrisma piedāvājumu. Tāpat projektu ietvaros tiek īstenotas aktivitātes tādās jomās kā zināšanu padziļināšana par efektīvu resursu izmantošanu, nodarbinātības veicināšana pierobežā un kopīgās pārvaldības iniciatīvas Rīgas jūras līcī. Dažādi projekti sadarbībā ar Igaunijas partneriem tiek īstenoti arī Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas, Interreg Baltijas jūras reģiona programmas, kā arī INTERREG EUROPE programmas ietvaros.

Divpusējā sadarbība tiek sekmēta arī Latvijas-Igaunijas Starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai ietvaros. Starpvaldību komisijas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos, grozot vai papildinot attiecīgos tiesību aktus un/vai noslēdzot vienošanos starp valstīm. Iepriekšējā Latvijas-Igaunijas starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai sēde norisinājās 2018. gada 10. oktobrī Tallinā, Igaunijā.


 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valsts augstāko amatpersonu divpusējās vizītes kopš 2014. gada

Latvijas amatpersonu vizītes Igaunijā 

2019. gada 10. jūlijs

Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Igaunijā

2019. gada 10.-11. aprīlis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa valsts vizīte Igaunijā
2019. gada 8. februāris Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Igaunijā
2018. gada 22. jūnijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darba vizīte Igaunijā, dalība Baltijas valstu studentu festivāla “Gaudeamus” atklāšanas pasākumos Tartu
2018. gada 15. jūnijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Vīlandē, Igaunijā, dalība neformālajā Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju seminārā
2018. gada 3.-4. jūnijs Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Igaunijā, dalība ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam 9. ikgadējā forumā
2018. gada 28. februāris Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darba vizīte Igaunijā, Latvijas Nacionālās operas un baleta viesizrādes Tallinā apmeklējums
2018. gada 16. februāris Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Igaunijā
2017. gada 21. decembris Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darba vizīte Valgā, Igaunijā, atzīmējot Šengenas līguma 10. gadadienas svinības
2017. gada 11.-13. maijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā, dalība Valodas balvas pasniegšanas ceremonijā un L.Meri konferencē
2016. gada 15. novembris Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darba vizīte Igaunijā
2016. gada 28. jūnijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā, dalība neformālajās Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību konsultācijās Kabli, Igaunijā
2016. gada 7. jūnijs Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Igaunijā
2016. gada 2. marts Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Igaunijā
2015. gada 9. jūlijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa darba vizīte Igaunijā
2015. gada 3. jūlijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Igaunijā, dalība Tulkotāju balvas ceremonijā
2014.gada 18.-19.decembris Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces oficiālā vizīte Igaunijā
2014.gada 5.decembris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte Igaunijā
2014. gada 23. jūnijs Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Valgā, dalība Cēsu kauju 95.gadadienas atcerei veltītajā militārajā parādē Valgā un Valkā
2014. gada  3. februāris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte Igaunijā
Igaunijas amatpersonu vizītes Latvijā
2019. gada 3. jūnijs Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Reinsalu (Urmas Reinsalu) darba vizīte Latvijā, dalība Baltijas jūras valstu padomes Latvijas prezidentūras noslēguma pasākumā–augsta līmeņa sanāksmē
2019. gada 15. maijs Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa (Jüri Ratas) darba vizīte Latvijā
2018. gada 18. novembris Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Latvijā.
2018. gada 13.-14. septembris Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) dalība Araijološas sanāksmē Latvijā
2018. gada 21. augusts Latvijas un Igaunijas kopīgā valdību sēde Latvijā, Latvijas un Igaunijas ikgadējās Valodu balvas pasniegšana.
2018. gada 8. jūlijs Igaunijas parlamenta spīkera Eiki Nestora (Eiki Nestor) darba vizīte Latvijā, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku apmeklējums
2018. gada 27. februāris Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) un Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa (Jüri Ratas) darba vizīte Latvijā, Igaunijas Nacionālās operas viesizrādes Rīgā apmeklējums, atzīmējot Igaunijas Nacionālo dienu
2017. gada 30. septembris Igaunijas ārlietu ministra Svena Miksera (Sven Mikser) darba vizīte Latvijā, dalība Rīgas konferencē
2017. gada 5. jūlijs Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Latvijā
2017. gada 9. jūnijs Igaunijas ārlietu ministra Svena Miksera (Sven Mikser) darba vizīte Valmierā, dalība neformālajā Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju seminārā
2017. gada 17. marts Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Valkā/Valgā
2016. gada 16. decembris Igaunijas ārlietu ministra Svena Miksera (Sven Mikser) darba vizīte Latvijā
2016. gada 9. decembris Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa (Jüri Ratas) darba vizīte Latvijā
2016. gada 20.-21. oktobris Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vīzīte Latvijā
2016. gada 5. oktobris Igaunijas ārlietu ministra Jirgena Ligi (Jürgen Ligi) darba vizīte Latvijā
2016. gada 22. aprīlis Igaunijas ārlietu ministres Marinas Kaljurandas (Marina Kaljurand) darba vizīte Latvijā
2015.gada 19.-20.augusts Igaunijas ārlietu ministres Marinas Kaljurandas (Marina Kaljurand) darba vizīte Latvijā
2015.gada 11.maijs Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba vizīte Latvijā
2015.gada 4.maijs Igaunijas parlamenta spīkera Eiki Nestora (Eiki Nestor) darba vizīte Latvijā
2015.gada 15.aprīlis Igaunijas premjerministra Tāvi Reivasa (Taavi Rõivas) darba vizīte Latvijā
2015.gada 10.aprīlis Igaunijas ārlietu ministres Keitas Pentuses – Rozimannusas (Keit Pentus- Rosimannus) darba vizīte Latvijā
2015. gada 9. janvāris Igaunijas parlamenta spīkera Eiki Nestora (Eiki Nestor) darba vizīte Latvijā
2014. gada 19. novembris Igaunijas ārlietu ministres Keitas Pentuses – Rozimannusas (Keit Pentus- Rosimannus) darba vizīte Latvijā
2014. gada 23. jūnijs Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba vizīte Valkā, dalība Cēsu kauju 95. gadadienas atcerei veltītajā militārajā parādē Valgā un Valkā
2014. gada 22. jūnijs Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) dalība militārajā parādē Cēsīs
2014. gada 22. maijs Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta (Urmas Paet) vizīte Latvijā, Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Tulkotāju balvas pasniegšana.
2014.gada 25.aprīlis Igaunijas premjerministra Tāvi Reivasa (Taavi Rõivas) darba vizīte Latvijā
2014. gada 2. janvāris Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik) darba vizīte Rūjienā

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Igauniju

 

Saites par Igauniju

Prezidents:

www.president.ee

Parlaments:

www.riigikogu.ee

Valdība:

www.valitsus.ee

Ārlietu ministrija:

www.vm.ee/en