Latvijas Republikas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecības

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Parlamentārā sadarbība
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība aizsardzības jomā
• Sadarbība izglītībā
• Sadarbība kultūrā
• Nozīmīgākās vizītes
• Informācijas avoti

Apvienotā Karaliste ir Latvijai nozīmīgs sadarbības partneris, ar kuru saista vēsturiski draudzīgas attiecības, kā arī kopīgas intereses un sadarbība gan divpusējā, gan reģionālā un daudzpusējā līmenī. AK ir viena no nozīmīgākajām Latvijas sabiedrotajām drošības un aizsardzības jomā, kā arī nozīmīga tirdzniecības partnere. Īpašu saikni ar AK nodrošina Latvijas lielākā diaspora ārvalstīs– vairāk nekā 100 000 tautiešu.

2016.gada jūnijā AK pilsoņi referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. Neskatoties uz to, kā notiks AK izstāšanās no ES, AK arī turpmāk būs svarīgs sadarbības partneris Latvijai gan ekonomikā un drošības politikā, gan citās jomās. 

Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē ir Baiba Braže.

AK vēstnieks Latvijā kopš 2017. gada 6. jūnija ir Kīts Šenons (Keith Shannon)

Latvijai ir astoņi goda konsuli AK:

• kopš 2002. gada marta Andris Tauriņš ir Latvijas goda konsuls Velsā;
• kopš 2007. gada oktobra Latvijas goda konsuls Skotijā, izņemot Glāzgovas pilsētu, ir Džons Makgregors (John McGregor);
• kopš 2010. gada janvāra Viljams O’Hērs (William O’Hare) ir Latvijas goda konsuls Ziemeļīrijā;
• kopš 2014. gada oktobra Lilita Krūze ir Latvijas goda konsule Gērnsijas salā;
• kopš 2015. gada maija Džordžs Stīvens Gillijs (George Stephen Gillie) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļaustrumos;
• kopš 2016. gada jūnija Stīvens Barouzs (Stephen Burrows) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļrietumos;
• kopš 2016. gada jūnija Karena Treisija (Karen Tracey) ir goda konsule Rietummidlendā;
• kopš 2016.gada 31.oktobra Deivids Kejs (David Kaye) ir Latvijas goda konsuls Glāzgovā.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

AK Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā beigām bija vislabvēlīgāk noskaņota jautājumā par latviešu tautas centieniem nodibināt savu valsti. AK bija pirmā valsts pasaulē, kas 1918.gada 11.novembrī (nedēļu pirms Latvijas valsts pasludināšanas 1918.gada 18.novembrī) atzina Latviešu pagaidu nacionālās padomes delegātu Zigfrīdu Annu Meierovicu par neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi AK, ko nereti traktē arī kā Latvijas de facto atzīšanu.

AK bruņotie spēki ņēma līdzdalību Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā, kas prasīja arī britu karavīru dzīvības. 1919. gada pavasarī, kad Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki, tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un uz laiku bija kļuvis par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu, atradās britu karakuģu apsardzībā. Šis britu sniegtais atbalsts Latvijas sabiedrībā nostiprināja priekšstatu pret AK kā Latvijai draudzīgu lielvalsti.

1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākā padome (Beļģija, Francija, Itālija, Japāna un Lielbritānija) atzina Latvijas valsti de iure. 1921.gada 6.maijā tika nodibināta Latvijas sūtniecība AK ar sūtni Georgu Bisenieku kā vadītāju.

AK bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis AK Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, turpināja pārstāvēt Latvijas valsts un pilsoņu intereses Rietumeiropā. Pateicoties AK principiālajai nostājai, Latvijas sūtniecība un diplomāti Londonā varēja turpināt darbu visus okupācijas gadus, tādējādi nodrošinot Latvijas Republikas de iure kontinuitāti.

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks AK bija Jānis Lūsis. 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība. Šobrīd AK parlamentā darbojas visu partiju grupa sadarbībai ar Latviju Marka Pričarda (Mark Pritchard) vadībā. Arī 13. Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar AK parlamentu, kuras priekšsēdētājs ir Rihards Kols (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). Sadarbības grupu galvenais uzdevums ir AK un Latvijas divpusējo attiecību veicināšana. Sadarbības ietvaros plānotas gan parlamentāriešu apmaiņas vizītes, gan pasākumi ekonomisko sakaru veicināšanai, gan sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

2018. gada 11 mēnešos Latvijas preču eksports uz AK bija 656 milj. EUR, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt preču imports no AK bija 323,3 milj. EUR, kas ir par 13% vairāk nekā 2017. gada 11 mēnešos. Salīdzinājumā ar 2017.g. visvairāk ir pieaudzis koksnes izstrādājumu (+81 milj. EUR) un metālu izstrādājumu eksports (+26 milj. EUR); ievērojamākais importa pieaugums ir pārtikas produktiem (+28,8 milj. EUR). Tirdzniecības saldo ir pozitīvs +332,7 milj. EUR.

2018. gada trīs ceturkšņos Latvijas pakalpojumu eksports uz AK bija 314 milj. EUR (+3%), savukārt pakalpojumu imports no AK bija 145 milj. EUR (-5%) pret 2017. gada trijiem ceturkšņiem.

2018. gada III cet. beigās AK uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 375 milj. EUR, no tiem visvairāk investēti tirdzniecībā (185,8 milj. EUR) un operācijās ar nekustamo īpašumu (92,4 milj. EUR). Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas AK 25 milj. EUR, no tiem lielākā daļa apstrādes rūpniecībā (13,8 milj. EUR).  2019. gada 17. janvārī pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā AK ierindojas 10. vietā ar kopējo investīciju apjomu 263,8 milj. EUR un 921 uzņēmumu.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas AK ir sniegusi ievērojamu palīdzību aizsardzības struktūru veidošanai un Baltijas valstu reģionālās sadarbības attīstīšanai, kā arī būtisku atbalstu apmācību jomā.

Latvijas – AK līgumtiesiskā bāze izveidota 1994. gada 4. oktobrī, noslēdzot vienošanās memorandu par kontaktiem un sadarbību aizsardzības jomā starp abu valstu Aizsardzības ministrijām. Laika gaitā tiek uzturēta sekmīga abu valstu sadarbība drošības un aizsardzības jomā.

Gan Rīgā izvietotajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, gan NATO spēku integrācijas vienībā[1] strādā AK eksperti. AK regulāri piedalās militārās mācībās, NATO gaisa patrulēšanā Baltijas gaisa telpā un saskaņā ar NATO 2016. gada Varšavas samita lēmumu pilda NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijas pienākumus Igaunijā, kas ir ieguldījums visa Baltijas reģiona drošībā. Tāpat Latvija ar AK sadarbojas arī Apvienoto reaģēšanas spēku[2] ietvaros. Latvijas iesaiste šajā iniciatīvā padziļina Latvijas sadarbību ar AK, kā arī nodrošina iespēju regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādejādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, kā arī pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību

[1] Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība tika izveidota 2015. gada 1. septembrī kā daļa no NATO spējas piemēroties drošības izaicinājumiem reģionā. Tās galvenais uzdevums ir veicināt ātru un koordinētu alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvietošanu reģionā. Vienība ir NATO spēku struktūras elements un tajā dien 41 pārstāvis no 12 NATO dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas kā uzņemošās valsts.

[2] AK iniciatīva, kuras mērķis ir radīt ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā piedalīties ANO, NATO un ES operācijās.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvijai un AK ir  aktīva sadarbība augstākajā izglītībā un zinātnē. Lielākā daļa augstskolu Latvijā ir noslēgušas sadarbības līgumus ar AK augstskolām, kas paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Šo līgumu ietvaros kopīgi tiek organizētas zinātniskās konferences un semināri, publicēti kopīgie zinātniskie raksti, izdota mācību un metodiskā literatūra. Aktīva Latvijas un AK augstskolu sadarbība notiek arī Eiropas Savienības programmu ietvaros.

2017./2018. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 123 studenti no AK, tajā skaitā 51 studēja Rīgas Stradiņa universitātē,  42 – Latvijas Universitātē, 22 – Rīgas Tehniskajā universitātē un 9 - Rīgas Juridiskajā augstskolā. Savukārt AK šajā laikā studēja 1265 studenti no Latvijas, no tiem 1030 Anglijā, 40 Velsā, 195 Skotijā.

Svarīgu lomu sadarbībā starp Latviju un AK izglītības jomā ieņem Britu padome. Ar Britu padomes atbalstu Latvijā tiek organizēti dažādi kursi, semināri, konferences, skolotāju apmācības.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība kultūras jomā starp Latviju un AK ir ļoti plaša un aptver gandrīz visas kultūras jomas. Regulāra sadarbība norisinās gan kino, mūzikas, literatūras un vizuālās mākslas jomās, gan arī starp teātriem, muzejiem un nacionālajām bibliotēkām. 

Kultūras izglītības jomā daudzām Latvijas skolām un augstskolām ir izveidojusies cieša sadarbība ar AK  izglītības iestādēm.

Arī kultūras jomā nozīmīga loma Latvijas - AK sadarbības īstenošanā ir bijusi Britu padomei. Jau kopš 1992.gada tā ne tikai iepazīstina Latviju ar AK kultūru, bet veicina radošo kontaktu iedibināšanu un atsaucas uz aktuālajām vajadzībām Latvijas kultūrpolitikā.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES kopš 2004.gada

Latvijas amatpersonu vizītes Apvienotajā Karalistē:

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi:

• Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar AK

Saites:

• Latvijas vēstniecība Londonā https://www.mfa.gov.lv/london 
  
• AK vēstniecība Latvijā https://www.gov.uk/world/latvia
  
• AK Ārlietu ministrija https://www.gov.uk/government/organisations/foreign-commonwealth-office