- Diplomātisko attiecību vēsture
- Parlamentārā sadarbība
- Sadarbība ekonomikā
- Sadarbība aizsardzības jomā
- Sadarbība izglītībā
- Sadarbība kultūrā
- Nozīmīgākās vizītes
- Informācijas avoti
Apvienotā Karaliste ir Latvijai nozīmīgs sadarbības partneris, ar kuru saista vēsturiski draudzīgas attiecības, kā arī kopīgas intereses un sadarbība gan divpusējā, gan reģionālā un daudzpusējā līmenī. AK ir viena no nozīmīgākajām Latvijas sabiedrotajām drošības un aizsardzības jomā, kā arī nozīmīga tirdzniecības partnere. Īpašu saikni ar AK nodrošina Latvijas lielākā diaspora ārvalstīs– vairāk nekā 100 000 tautiešu.
2016. gada jūnijā AK pilsoņi referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. 2020. gada 31. janvārī AK izstājās no ES un tika noteikts pārejas periods līdz 2020.gada 31. decembrim. Neskatoties uz to, AK arī turpmāk būs svarīgs sadarbības partneris Latvijai gan ekonomikā un drošības politikā, gan citās jomās.
Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē kopš 2020. gada 15. jūlija ir Ivita Burmistre.
AK vēstnieks Latvijā kopš 2017. gada 6. jūnija ir Kīts Šenons (Keith Shannon)
Latvijai ir septiņi goda konsuli AK:
- kopš 2002. gada marta Andris Tauriņš ir Latvijas goda konsuls Velsā;
- kopš 2014. gada oktobra Lilita Krūze ir Latvijas goda konsule Gērnsijas salā;
- kopš 2015. gada maija Džordžs Stīvens Gillijs (George Stephen Gillie) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļaustrumos;
- kopš 2016. gada jūnija Karena Treisija (Karen Tracey) ir goda konsule Rietummidlendā;
- kopš 2016.gada 31.oktobra Deivids Kejs (David Kaye) ir Latvijas goda konsuls Glāzgovā;
-
kopš 2019. gada 6. septembra sers Marks Džons Boleats (Sir Mark John Boleat) ir Latvijas goda konsuls Hertfordšīrā;
- kopš 2019. gada 28. oktobra Kristofers Džeimss Kenmors (Christopher James Kenmore) ir Latvijas goda konsuls Skotijā, izņemot Glāzgovu.
DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE
AK Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā beigām bija vislabvēlīgāk noskaņota jautājumā par latviešu tautas centieniem nodibināt savu valsti. AK bija pirmā valsts pasaulē, kas 1918.gada 11.novembrī (nedēļu pirms Latvijas valsts pasludināšanas 1918.gada 18.novembrī) atzina Latviešu pagaidu nacionālās padomes delegātu Zigfrīdu Annu Meierovicu par neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi AK, ko nereti traktē arī kā Latvijas de facto atzīšanu.
AK bruņotie spēki ņēma līdzdalību Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā, kas prasīja arī britu karavīru dzīvības. 1919. gada pavasarī, kad Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki, tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un uz laiku bija kļuvis par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu, atradās britu karakuģu apsardzībā. Šis britu sniegtais atbalsts Latvijas sabiedrībā nostiprināja priekšstatu pret AK kā Latvijai draudzīgu lielvalsti.
1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākā padome (Beļģija, Francija, Itālija, Japāna un Lielbritānija) atzina Latvijas valsti de iure. 1921.gada 6.maijā tika nodibināta Latvijas sūtniecība AK ar sūtni Georgu Bisenieku kā vadītāju.
AK bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis AK Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, turpināja pārstāvēt Latvijas valsts un pilsoņu intereses Rietumeiropā. Pateicoties AK principiālajai nostājai, Latvijas sūtniecība un diplomāti Londonā varēja turpināt darbu visus okupācijas gadus, tādējādi nodrošinot Latvijas Republikas de iure kontinuitāti.
1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks AK bija Jānis Lūsis.
PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA
Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība. Arī 13. Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar AK parlamentu, kuras priekšsēdētājs ir Rihards Kols (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). Sadarbības grupu galvenais uzdevums ir AK un Latvijas divpusējo attiecību veicināšana. Parlamentāriešu dialogs notiek arī plašākā tematiskā kontekstā – Saeimas amatpersonas un deputāti ir tikuši aicināti un ir piedalījušies AK Parlamenta iniciatīvās, kas veltītas cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām, kā arī mediju brīvībai.
2019.gada 10.-12.jūnijā notika AK Parlamenta Apakšpalātas Digitālo lietu, Kultūras, mediju un sporta komitejas vizīte Latvijā.
SADARBĪBA EKONOMIKĀ
Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.
Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.
Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.
- Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Apvienoto Karalisti
- Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Apvienoto Karalisti
- Tūrisms
SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas AK ir sniegusi ievērojamu palīdzību aizsardzības struktūru veidošanai un Baltijas valstu reģionālās sadarbības attīstīšanai, kā arī būtisku atbalstu apmācību jomā.
Latvijas – AK līgumtiesiskā bāze izveidota 1994. gada 4. oktobrī, noslēdzot vienošanās memorandu par kontaktiem un sadarbību aizsardzības jomā starp abu valstu Aizsardzības ministrijām. Laika gaitā tiek uzturēta sekmīga abu valstu sadarbība drošības un aizsardzības jomā.
Gan Rīgā izvietotajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, gan NATO spēku integrācijas vienībā[1] strādā AK eksperti. AK regulāri piedalās militārās mācībās, NATO gaisa patrulēšanā Baltijas gaisa telpā un saskaņā ar NATO 2016. gada Varšavas samita lēmumu pilda NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijas pienākumus Igaunijā, kas ir ieguldījums visa Baltijas reģiona drošībā. Tāpat Latvija ar AK sadarbojas arī Apvienoto reaģēšanas spēku[2] ietvaros. Latvijas iesaiste šajā iniciatīvā padziļina Latvijas sadarbību ar AK, kā arī nodrošina iespēju regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādejādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, kā arī pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.
[1] Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība tika izveidota 2015. gada 1. septembrī kā daļa no NATO spējas piemēroties drošības izaicinājumiem reģionā. Tās galvenais uzdevums ir veicināt ātru un koordinētu alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvietošanu reģionā. Vienība ir NATO spēku struktūras elements un tajā dien 41 pārstāvis no 12 NATO dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas kā uzņemošās valsts.
[2] AK iniciatīva, kuras mērķis ir radīt ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā piedalīties ANO, NATO un ES operācijās.
SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ
2020. gada 25.jūnijā Transporta un sakaru institūts (Rīga, Latvija) un Rietumanglijas Universitāte (Bristole, Lielbritānija) pasludināja stratēģisko partnerību. Augstskolas ir uzsākušas akadēmisko un zinātnisko sadarbību, tajā skaitā dubultā diploma studiju programmu izstrādi.
2019./2020. macību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 145 studenti no AK.
Svarīgu lomu sadarbībā starp Latviju un AK izglītības jomā ieņem Britu padome. Ar Britu padomes atbalstu Latvijā tiek organizēti dažādi kursi, semināri, konferences, skolotāju apmācības.
SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ
Sadarbība kultūras jomā starp Latviju un AK ir ļoti plaša un aptver gandrīz visas kultūras jomas. Regulāra sadarbība norisinās gan kino, mūzikas, literatūras un vizuālās mākslas jomās, gan arī starp teātriem, muzejiem un nacionālajām bibliotēkām.
Kultūras izglītības jomā daudzām Latvijas skolām un augstskolām ir izveidojusies cieša sadarbība ar AK izglītības iestādēm.
Arī kultūras jomā nozīmīga loma Latvijas - AK sadarbības īstenošanā ir bijusi Britu padomei. Jau kopš 1992.gada tā ne tikai iepazīstina Latviju ar AK kultūru, bet veicina radošo kontaktu iedibināšanu un atsaucas uz aktuālajām vajadzībām Latvijas kultūrpolitikā.
NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES kopš 2004.gada
Latvijas amatpersonu vizītes Apvienotajā Karalistē:
2020. gada 15.-17. janvārī | veselības ministres Ilzes Viņķeles vizīte AK |
2019. gada 2.-8. decembrī | Valsts prezidenta Egila Levita, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, aizsardzības ministra Arta Pabrika vizīte AK NATO samita ietvaros |
2019.gada 10.-11.septembrī |
aizsardzības ministra Arta Pabrika vizīte AK |
2019.gada 10.-11.jūlijā | ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte AK |
2019.gada 15.-17.martā |
ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte AK |
2018.gada 28.novembrī |
Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres vizīte AK, dalība AK parlamenta sasauktajā Augsta līmeņa starptautiskās komitejas cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām pirmajā sēdē |
2018.gada 17.-19.oktobrī | Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vizīte AK |
2018.gada 18.-19.septembris | Kultūras ministres Daces Melbārdes vizīte AK |
2018. gada 27.-28. jūnijs | aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vizīte AK |
2018. gada 1.-3. maijs | Kultūras ministres Daces Melbārdes vizīte AK |
2018. gada 31. janvāris -1. februāris | Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas un Saeimas sadraudzības grupas ar AK vadītājas Lolitas Čigānes vizīte AK |
2017.gada 27.-29.marts | Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kalniņa un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska vizīte AK |
2017.gada 8.-9.februāris | ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte AK |
2016. gada 18. -20. jūlijs | Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte AK |
2015. gada 25.-26. novembris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte AK |
2014. gadā 5. - 7. septembris | Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte AK |
2014. gada 4. - 5. septembris | Valsts prezidenta Andra Bērziņa un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība NATO samitā Velsā |
2012. gadā | Londonu Olimpisko un Paraolimpisko spēļu laikā apmeklēja Valsts prezidents A.Bērziņš, Ministru prezidents V.Dombrovskis un Latvijas ārlietu, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministri |
2012. gada 16. - 17. oktobris |
Ārlietu ministra Edgars Rinkēviča vizīte. |
2011.gada 19. - 20.janvāris |
Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība AK-NB8 valstu premjeru sanāksmē jeb pirmajā „Ziemeļu |
2008. gada 26. - 28. oktobris |
Ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte |
2006. gada 9. - 13. jūlijs |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte |
2004. gada 8. - 9. decembris |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte |
2004. gada 11. - 13. maijs |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte |
AK amatpersonu vizītes Latvijā |
|
2019.gada 10.-12.jūnijs | AK Parlamenta Apakšpalātas Digitālo lietu, Kultūras, mediju un sporta komitejas vizīte Latvijā |
2018.gada 9.-10.oktobris | Viņu Karalisko Augstību Veseksas grāfa un grāfienes oficiālā vizīte Latvijā |
2018.gada 14.-15.augusts | AK ārlietu ministra Džeremija Hanta oficiāla vizīte Latvijā |
2018.gada 15.jūnijs | AK izstāšanās no ES valsts ministra lorda Kallanana vizīte Latvijā |
2018.gada 13.-15.februāris | AK parlamenta Pārstāvju palātas spīkera Džona Bērkova vizīte Latvijā |
2017.gada 22.jūnijs | AK izstāšanās no Eiropas Savienības ministra Deivida Deivisa vizīte Latvijā |
2017.gada 21.februāris |
AK izstāšanās no Eiropas Savienības ministra Deivida Deivisa vizīte Latvijā |
2016.gada 29.novembris – 1.decembris |
Viņa Karaliskās Augstības Veseksas grāfa darba vizīte Latvijā |
2015. gada 22. maijs | Premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) un Ārlietu ministra Filipa Hamonda (Philip Hammond) dalība Austrumu partnerības samitā un divpusējas tikšanās ar Latvijas ministru prezidenti un ārlietu ministru |
2015. gada 13. janvāris | Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte Latvijā |
2014. gada 19.-20. novembris | Ārlietu ministra Filipa Hamonda (Philip Hammond) vizīte Latvijā |
2014. gada 24. marts | Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte Latvijā |
2013. gada 27. - 28. februāris | Premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) darba vizīte Latvijā un dalība Ziemeļu nākotnes forumā |
2012. gada 23. - 26. septembris | AK parlamenta visu partiju grupas sadarbībai ar Latviju vizīte Latvijā |
2012. gada 11. - 12. jūnijs | Tirdzniecības un investīciju valsts ministra Lorda Grīna (Lord Green) vizīte |
2012. gada 7. - 8. marts | Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte |
2006. gada 28. - 29. novembris |
premjerministra Tonija Blēra vizīte, dalība NATO samitā |
2006. gada 26. - 27. oktobris |
Velsas Pirmā ministra Rodri Morgana (Rhodri Morgan) vizīte |
2006. gada 18. - 19. oktobris |
Viņas Majestātes Karalienes Elizabetes II vizīte Latvijā |
2006. gada 18. - 19. oktobris |
Ārlietu ministres Mārgaritas Beketas (Margaret Beckett) vizīte |
2005. gada 12. jūlijs |
Valsts ministra Eiropas jautājumos Duglasa Aleksandera (Douglas Aleksander) vizīte |
INFORMĀCIJAS AVOTI
Noslēgtie līgumi:
Saites:
- Latvijas vēstniecība Londonā https://www.mfa.gov.lv/london
- AK vēstniecība Latvijā https://www.gov.uk/world/latvia
- AK Ārlietu ministrija https://www.gov.uk/government/organisations/foreign-commonwealth-office