Latvijas Republikas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecības

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Parlamentārā sadarbība
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība aizsardzības jomā
• Sadarbība izglītībā
• Sadarbība kultūrā
• Nozīmīgākās vizītes
• Informācijas avoti

Apvienotā Karaliste ir Latvijai nozīmīgs sadarbības partneris, ar kuru saista vēsturiski draudzīgas attiecības, kā arī kopīgas intereses un sadarbība gan divpusējā, gan reģionālā un daudzpusējā līmenī. AK ir viena no nozīmīgākajām Latvijas sabiedrotajām drošības un aizsardzības jomā, kā arī nozīmīga tirdzniecības partnere. Īpašu saikni ar AK nodrošina Latvijas lielākā diaspora ārvalstīs– vairāk nekā 100 000 tautiešu.

2016. gada jūnijā AK pilsoņi referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. 2020. gada 31. janvārī AK izstājās no ES un tika noteikts pārejas periods līdz 2020.gada 31. decembrim. Neskatoties uz to, AK arī turpmāk būs svarīgs sadarbības partneris Latvijai gan ekonomikā un drošības politikā, gan citās jomās. 

Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē kopš 2020. gada 15. jūlija ir Ivita Burmistre.

AK vēstnieks Latvijā kopš 2017. gada 6. jūnija ir Kīts Šenons (Keith Shannon)

Latvijai ir septiņi goda konsuli AK:

• kopš 2002. gada marta Andris Tauriņš ir Latvijas goda konsuls Velsā;
• kopš 2014. gada oktobra Lilita Krūze ir Latvijas goda konsule Gērnsijas salā;
• kopš 2015. gada maija Džordžs Stīvens Gillijs (George Stephen Gillie) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļaustrumos;
• kopš 2016. gada jūnija Karena Treisija (Karen Tracey) ir goda konsule Rietummidlendā;
• kopš 2016.gada 31.oktobra Deivids Kejs (David Kaye) ir Latvijas goda konsuls Glāzgovā;

• kopš 2019. gada 6. septembra sers Marks Džons Boleats (Sir Mark John Boleat) ir Latvijas goda konsuls Hertfordšīrā;

• kopš 2019. gada 28. oktobra Kristofers Džeimss Kenmors (Christopher James Kenmore) ir Latvijas goda konsuls Skotijā, izņemot Glāzgovu.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

AK Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā beigām bija vislabvēlīgāk noskaņota jautājumā par latviešu tautas centieniem nodibināt savu valsti. AK bija pirmā valsts pasaulē, kas 1918.gada 11.novembrī (nedēļu pirms Latvijas valsts pasludināšanas 1918.gada 18.novembrī) atzina Latviešu pagaidu nacionālās padomes delegātu Zigfrīdu Annu Meierovicu par neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi AK, ko nereti traktē arī kā Latvijas de facto atzīšanu.

AK bruņotie spēki ņēma līdzdalību Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā, kas prasīja arī britu karavīru dzīvības. 1919. gada pavasarī, kad Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki, tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un uz laiku bija kļuvis par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu, atradās britu karakuģu apsardzībā. Šis britu sniegtais atbalsts Latvijas sabiedrībā nostiprināja priekšstatu pret AK kā Latvijai draudzīgu lielvalsti.

1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākā padome (Beļģija, Francija, Itālija, Japāna un Lielbritānija) atzina Latvijas valsti de iure. 1921.gada 6.maijā tika nodibināta Latvijas sūtniecība AK ar sūtni Georgu Bisenieku kā vadītāju.

AK bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis AK Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, turpināja pārstāvēt Latvijas valsts un pilsoņu intereses Rietumeiropā. Pateicoties AK principiālajai nostājai, Latvijas sūtniecība un diplomāti Londonā varēja turpināt darbu visus okupācijas gadus, tādējādi nodrošinot Latvijas Republikas de iure kontinuitāti.

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks AK bija Jānis Lūsis. 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība. Arī 13. Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar AK parlamentu, kuras priekšsēdētājs ir Rihards Kols (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). Sadarbības grupu galvenais uzdevums ir AK un Latvijas divpusējo attiecību veicināšana. Parlamentāriešu dialogs notiek arī plašākā tematiskā kontekstā – Saeimas amatpersonas un deputāti ir tikuši aicināti un ir piedalījušies AK Parlamenta iniciatīvās, kas veltītas cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām, kā arī mediju brīvībai.

2019.gada 10.-12.jūnijā notika AK Parlamenta Apakšpalātas Digitālo lietu, Kultūras, mediju un sporta komitejas vizīte Latvijā.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.

-        Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Apvienoto Karalisti

-        Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Apvienoto Karalisti

-        Tiešās investīcijas

-        Tūrisms

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas AK ir sniegusi ievērojamu palīdzību aizsardzības struktūru veidošanai un Baltijas valstu reģionālās sadarbības attīstīšanai, kā arī būtisku atbalstu apmācību jomā.

Latvijas – AK līgumtiesiskā bāze izveidota 1994. gada 4. oktobrī, noslēdzot vienošanās memorandu par kontaktiem un sadarbību aizsardzības jomā starp abu valstu Aizsardzības ministrijām. Laika gaitā tiek uzturēta sekmīga abu valstu sadarbība drošības un aizsardzības jomā.

Gan Rīgā izvietotajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, gan NATO spēku integrācijas vienībā[1] strādā AK eksperti. AK regulāri piedalās militārās mācībās, NATO gaisa patrulēšanā Baltijas gaisa telpā un saskaņā ar NATO 2016. gada Varšavas samita lēmumu pilda NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijas pienākumus Igaunijā, kas ir ieguldījums visa Baltijas reģiona drošībā. Tāpat Latvija ar AK sadarbojas arī Apvienoto reaģēšanas spēku[2] ietvaros. Latvijas iesaiste šajā iniciatīvā padziļina Latvijas sadarbību ar AK, kā arī nodrošina iespēju regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādejādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, kā arī pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.

[1] Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība tika izveidota 2015. gada 1. septembrī kā daļa no NATO spējas piemēroties drošības izaicinājumiem reģionā. Tās galvenais uzdevums ir veicināt ātru un koordinētu alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvietošanu reģionā. Vienība ir NATO spēku struktūras elements un tajā dien 41 pārstāvis no 12 NATO dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas kā uzņemošās valsts.

[2] AK iniciatīva, kuras mērķis ir radīt ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā piedalīties ANO, NATO un ES operācijās.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

2020. gada 25.jūnijā Transporta un sakaru institūts (Rīga, Latvija) un Rietumanglijas Universitāte (Bristole, Lielbritānija) pasludināja stratēģisko partnerību. Augstskolas ir uzsākušas akadēmisko un zinātnisko sadarbību, tajā skaitā dubultā diploma studiju programmu izstrādi. Gaidāms, ka pirmā no šādām programmām studentiem tiks atvērta jau 2020. gada rudenī. Augstskolu partnerība tika atzīmēta ar svinīgu pasākumu 19. jūnijā, to apmeklēja goda viesi – Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un “Accenture Latvia” vadītājs un IT izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Maksims Jegorovs.

2019./2020. macību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 145 studenti no AK.

Svarīgu lomu sadarbībā starp Latviju un AK izglītības jomā ieņem Britu padome. Ar Britu padomes atbalstu Latvijā tiek organizēti dažādi kursi, semināri, konferences, skolotāju apmācības.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība kultūras jomā starp Latviju un AK ir ļoti plaša un aptver gandrīz visas kultūras jomas. Regulāra sadarbība norisinās gan kino, mūzikas, literatūras un vizuālās mākslas jomās, gan arī starp teātriem, muzejiem un nacionālajām bibliotēkām. 

Kultūras izglītības jomā daudzām Latvijas skolām un augstskolām ir izveidojusies cieša sadarbība ar AK  izglītības iestādēm.

Arī kultūras jomā nozīmīga loma Latvijas - AK sadarbības īstenošanā ir bijusi Britu padomei. Jau kopš 1992.gada tā ne tikai iepazīstina Latviju ar AK kultūru, bet veicina radošo kontaktu iedibināšanu un atsaucas uz aktuālajām vajadzībām Latvijas kultūrpolitikā.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES kopš 2004.gada

Latvijas amatpersonu vizītes Apvienotajā Karalistē:

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi:

• Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar AK

Saites:

• Latvijas vēstniecība Londonā https://www.mfa.gov.lv/london 
  
• AK vēstniecība Latvijā https://www.gov.uk/world/latvia
  
• AK Ārlietu ministrija https://www.gov.uk/government/organisations/foreign-commonwealth-office