Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievads ASV viceprezidenta Džo Baidena uzrunai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

23.08.2016. 18:15
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievads ASV viceprezidenta Džo Baidena uzrunai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Prezident Vējoņa kungs, prezidente Grībauskaites kundze, prezident Ilvesa kungs!

Viceprezidenta kungs!

Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Ministri!

Dārgie Baltijas valstu un Amerikas Savienoto Valstu draugi!

Šodien, 23. augustā, mēs tiekamies ļoti simboliskā dienā. 1989. gadā divi miljoni Baltijas valstu pilsoņu sadevās rokās, veidodami Baltijas ceļu – dzīvu ķēdi, kas savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu. Tas bija sauciens pēc brīvības. Tas bija aicinājums atgriezties Eiropas valstu saimē. Aicinājums, ko sadzirdēja pasaule.  

Pēc liktenīgas sakritības un pierādot, ka brīvība netiek dota par velti, 1939. gada Molotova-Ribentropa paktu arī parakstīja 23. augustā. Šī zemiskā pakta rezultātā Austrumeiropu sadalīja ietekmes sfērās. Tam sekoja Otrais pasaules karš un Baltijas valstu okupācija, ko 1940. gadā izdarīja Padomju Savienība.

Piecdesmit gadus Baltijas valstu “trimdas” sūtniecības atradās Vašingtonā, tā simbolizējot Amerikas apņēmību atbalstīt neatkarību un Baltijas tautu brīvību.

Šodien, 25 gadus pēc mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanas godinot šo apņemšanos, mēs esam pulcējušies šeit – brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā. Valstī, kas sargā pamatvērtības, kuras ir dārgas mūsu tautām – brīvību, cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju. Jau vairāk nekā desmit gadus Baltijas valstis ir pilntiesīgas NATO dalībnieces un ar savu ieguldījumu palīdz sargāt drošību gan eiroatlantiskajā telpā, gan ārpus tās robežām.

Viceprezidenta kungs!

            Mēs pateicamies Jums par Jūsu personīgo ieguldījumu, palīdzot Baltijas un Centrāleiropas valstīm pievienoties NATO dalībvalstu saimei. Kā Jūs reiz atzīmējāt kādā uzstāšanās reizē, ‘ir viegli aizmirst, ka tolaik tā bija smagi izcīnāma cīņa’. Jāatgādina, ka gan šeit, gan ārzemēs bija tādi, kas pacēla balsis, pretojoties NATO paplašināšanai, kura iekļautu Latviju, Lietuvu un Igauniju. Gan skaļas, gan klusas balsis pauda, ka NATO paplašināšanās notiekot pārāk strauji. Ka tā esot sasteigta. Ka Alianse rīkojoties pārsteidzīgi. Citi nelabvēļi brīdināja, ka NATO nekādā gadījumā nevajadzētu iekļaut Baltijas valstis, jo tas varētu nepatikt Krievijai. 

Viceprezidenta kungs!

            Mēs apbrīnojam Jūs par to, ka sadzirdat un pazīstat visus šos atšķirīgos viedokļus, vienlaikus paļaujoties uz savu padomu un iekšējo pārliecību. Šodien mēs atkal augstu novērtējam Jūsu vadošo lomu, paužot atbalstu mūsu dalībai Aliansē. Atceros, kā reiz, atsaukdamies un kādu prezidenta Klintona joku, Jūs sacījāt, ka NATO būtu jāpārvieto sava galvenā mītne uz Delavēru. Jo tolaik, kad ASV Senātam bija jāveic izšķirošais balsojums par mūsu pievienošanās protokoliem, Jūs kā senators, kas pārstāv Delavēru, tik dedzīgi atbalstījāt NATO paplašināšanos.  

Vēsture ir pierādījusi, ka Baltijas valstis savu drošību var skatīt tikai kopā, nevis atšķirti citai no cita vai norobežojoties no pasaules mēroga izaicinājumiem, ar ko saskaramies.

Diemžēl 21. gadsimtā joprojām ir apdraudēts solījums, ka Eiropai jābūt vienotai, brīvai un mierīgai. Apzinoties šo risku, mums noteikti jāsaglabā mūsu kopīgā spēja stāties pretim izaicinājumiem, kas apdraud brīvību un demokrātiju – lai kādi tie būtu un no kurienes nāktu.

Austrumos mēs saskaramies ar spēku, kas ir gatavs varmācīgi pārvietot esošās suverēnu valstu robežas. Mēs to redzam Ukrainā. Mēs to redzam Gruzijā. Un mēs to redzam Sīrijā.

Baltija uz to ir reaģējusi ar aizvien stingrāku apņēmību stiprināt savas pašaizsardzības spējas un apņemšanos palielināt aizsardzības izdevumus. Mēs turklāt atzīstam, ka ir būtiski palielināt mūsu valstu izturētspēju un robežu drošību. Mēs esam gatavi maksāt savus rēķinus un sniegt savu ieguldījumu.

ASV klātbūtnei un vadībai Baltijas valstīs ir būtiska nozīme. Mēs augstu novērtējam atbalstu, ko esam saņēmuši kā ASV rotācijas spēku klātbūtni un regulārām militārām mācībām uz zemes, gaisā un jūrā.

Prezidents Obama ir paudis, ka NATO un Amerikas Savienotajām Valstīm Tallinas un Rīgas, un Viļņas aizsardzība ir tikpat svarīga kā Berlīnes, Parīzes un Londonas aizsardzība. Tie ir vārdi, kas mūs stiprina. Tie ir vārdi, kas veido mūsu valsts un reģiona uzticību. 

            Nesenais NATO samits Varšavā ir radis praktisku piepildījumu šiem vārdiem.

Viceprezidenta kungs!

5.septembrī mēs atzīmēsim 25. gadadienu, kopš atjaunotas diplomātiskās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Jūs vienmēr esat aizstāvējis Baltijas valstu lietu. Ar jūsu stingro personīgo atbalstu gan viceprezidenta amatā, gan pirms tam Jūs esat bijis ASV politikas virzītājspēks attiecībā uz Baltijas valstīm.

Jūs sniedzāt nelokāmu atbalstu Latvijas valstiskuma stiprināšanai un Latvijas dalībai NATO un tāpēc 2006.gadā bijāt godam pelnījis saņemt Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

            Veltīdams 40 gadus dienestam valsts pārvaldē, kalpodams tautai un darbodamies sabiedrības labā, Jūs vienmēr esat bijis brīvības aizstāvju priekšējās rindās, gatavs rādīt ceļu, kurp iet. Mēs augstu vērtējam ne tikai Jūsu izcilo kalpošanu savai valstij, bet arī gara spēku, apņēmību, padomu un draudzību, ko esat sniedzis citām valstij, tostarp mūsējai.

Dārgie draugi!

Tagad vēlos dot vārdu Dainim Īvānam, bijušajam Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājam, kurš simbolizē Latvijas Atmodas laiku. Tas bija laiks, kad, kā teicis Dainis Īvāns, “tautas gara spēks var būt stiprāks par agonējošas impērijas karaspēku”.