Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 70.sesijā Ņujorkā (Valsts prezidenta kanceleja)

30.09.2015. 20:47

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs,

Ekselences!

Atzīmējot Apvienoto Nāciju Organizācijas 70.gadadienu un 70.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, mums visiem ir pienācis laiks izvērtēt:

Kas ir panākts un īstenots?

Kas mums tomēr nav izdevies?

Kas vēl ir jādara, lai pasauli veidotu drošāku un labāku?

Jūlijā mēs atzīmējām 75. gadadienu Samnera Velsa deklarācijai par Baltijas valstu pretlikumīgās aneksijas no PSRS puses neatzīšanas politiku. Šī pozīcija atspoguļoja starptautisko tiesību doktrīnu, ka robežu mainīšana ar spēka palīdzību nav pieņemama. Starptautiskās sabiedrības stingrā nostāja, atbalstot šo principu, mums ir bijusi ļoti svarīga.

Priekšsēdētāja kungs,

Kopš ANO Hartas noslēgšanas Sanfrancisko 1945.gadā, tie iemieso starptautiskās sistēmas pamatprincipus. Tomēr pārāk bieži starptautiskā kārtība un pamatprincipi tiek pārkāpti, un ANO nav spējusi novērst konfliktus, veicināt mieru vai pārtraukt asinsizliešanu.

Mums jāgūst mācība no pagātnes neveiksmēm nākotnes labā. ANO, un īpaši Drošības padomei, ir jāspēj īstenot ANO Hartā noteikto uzdevumu ar pieaugošu atbildības sajūtu. Ir pienācis laiks virzīties uz priekšu ANO Drošības padomes reformēšanā. Mēs augstu vērtējam centienus atjaunot sarunas par šo svarīgo jautājumu. Latvija atbalsta Drošības padomes paplašināšanu abās dalībvalstu kategorijās. Vismaz viena papildu nepastāvīgās locekles vieta būtu jānodrošina Austrumeiropas valstu grupai.

Ļoti būtiska ir agrīna ANO rīcība kritiskās situācijās. Latvija atbalsta priekšlikumu brīvprātīgi ierobežot veto tiesību izmantošanu Drošības padomē situācijās, kas saistītas ar masveida vardarbīgiem noziegumiem. Tāpat atbalstām ētikas normu, kas jebkurai Padomes loceklei neļautu balsot pret tādu rīcību, kas vērsta uz masveida vardarbības noziegumu pārtraukšanu un novēršanu.

Nesenā pagātnē vairākos svarīgos gadījumos Drošības padome nespēja demonstrēt savlaicīgu un izlēmīgu rīcību. Tam bija graujošas sekas. Drošības padomei tika bloķētas pilnvaras apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu, un lidojuma MH17 upuriem tika atņemta iespēja meklēt taisnīgumu starptautiskajā tribunālā, kas varētu noskaidrot patiesību par to, kas notrieca šo civilo lidmašīnu.

Konflikts Ukrainas austrumos prasīja tūkstošiem dzīvību un noveda pie miljoniem nevainīgu upuru ciešanām. Krievijai ir jāpārtrauc visu veidu atbalsts separātistiem un jāizmanto sava ietekme, lai liktu viņiem ievērot Minskas nolīgumus. Ļoti svarīga ir pilnīga Minskas nolīgumu noteikumu īstenošana no visām iesaistītajām pusēm. Starptautiskā sabiedrība, tostarp ANO Ģenerālā asambleja, atbalsta Ukrainu un tās teritoriālo integritāti. Nelikumīga Krimas un Sevastopoles aneksija no Krievijas puses ir nepieļaujama. Mēs esam īpaši noraizējušies par situācijas pasliktināšanos sociālajā, ekonomikas un cilvēktiesību jomā Krimā, īpaši attiecībā uz Krimas tatāriem un etniskajiem ukraiņiem.

Tāpat kā pārējā starptautiskā sabiedrība, Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas reformu procesu, lai stiprinātu demokrātiju, ekonomiku un labu pārvaldību.

Priekšsēdētāja kungs,

Šausminošais konflikts Sīrijā ilgst jau piekto gadu. Tas ir izraisījis humāno katastrofu un destabilizējis visu reģionu. Starptautiskā sabiedrība nedrīkst pamest Sīrijas iedzīvotājus likteņa varā, un tai jāvelta pūliņi politiska izlīguma panākšanai. Jāidentificē un jāsauc pie atbildības tās personas, kas ir atbildīgas par starptautiski aizliegto ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā.

Sīrijas un Irākas konflikts un ievainojamība ir veicinājuši “Islāma valsts” un vardarbīga ekstrēmisma izplatīšanos visā pasaulē. Vitāli svarīga ir saskaņota starptautiska rīcība, lai sakautu šo ļaunumu; no tās ir atkarīga ilgstoša miera un stabilitātes panākšana Sīrijā, Irākā un plašākā reģionā.

Latvija atzinīgi vērtē nesen noslēgto kodolieroču līgumu ar Irānu. Tagad ir nepieciešama pilna un raita Kopīgā visaptverošā rīcības plāna īstenošana. Tikai tad būs iespējams īstenot izmaiņas Tuvo Austrumu reģionā - lielākas iesaistīšanās un sadarbības, kā arī lielākas stabilitātes virzienā. Tas ir apsveicami, ka, neskatoties uz visiem pastāvošajiem izaicinājumiem, Afganistānas valdība ir parādījusi savu apņemšanos atbalstīt demokrātiskus procesus. Ilgtspējīgu mieru un stabilitāti valstī var panākt tikai ar nemainīgu un stingru apņemšanos no Afganistānas puses un turpmāku starptautisko atbalstu.

Ieilgušo konfliktu Piedņestrā, Abhāzijā, Dienvidosetijā un Kalnu Karabahā risināšanai ir jāpaliek starptautiskajā darba kārtībā.

Priekšsēdētāja kungs,

Pieaugušais migrācijas vilnis no konflikta plosītām Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm uz Eiropu ir kļuvis par vienu no lielākajiem mūsdienu humānajiem izaicinājumiem. Migrācijas problēmas pastāv arī Āzijas-Klusā okeāna reģionā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Līdzās neatliekamai humānajai palīdzībai, reaģējot uz jauno migrācijas un piespiedu pārvietošanas tendenci, ir nepieciešams visaptverošs ilgtermiņa risinājums.

Politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas stabilizācijai Eiropas Savienības kaimiņvalstīs ir jābūt galvenajam mērķim. Tajā pašā laikā, lielāka uzmanība būtu jāpievērš pieaugošas nelegālās migrācijas pamatcēloņiem, tostarp nostiprinot konfliktu novēršanas spējas.

Latvija atzinīgi vērtē notiekošo ANO miera uzturēšanas misiju pārskatīšanu. Būtiska ir sadarbība starp ANO un reģionālajām organizācijām, lai efektīvi pildītu miera uzturēšanas pilnvaras. Operatīviem uzdevumiem ir jābūt efektīvi saskaņotiem starp visām iesaistītajām pusēm. Eiropas Savienība ir nozīmīgs ANO partneris, kā tas tika pierādīts Centrālāfrikas Republikā, Mali un citviet pasaulē. Latvija nodrošina brīvprātīgu ieguldījumu ANO miera uzturēšanas misijās un plāno pirmo reizi pati piedalīties ANO miera uzturēšanas misijā.

Starptautiskās sabiedrības apņemšanās aizsargāt iedzīvotājus no vardarbīgiem noziegumiem ir ievērojami pastiprinājusies pēdējo 10 gadu laikā. Latvija stingri atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas kā atbildīgas juridiskās sviras darbu un cer, ka iespējami ātri tiks aktivizēti Kampalas grozījumi Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtos attiecībā uz ar agresiju saistītiem noziegumiem.

Priekšsēdētāja kungs,

Šogad starptautiskā sabiedrība noslēgs divus no mūsdienu vissvarīgākajiem starptautiskajiem procesiem. Mēs tikko pieņēmām vērienīgu attīstības plānu nākamajiem 15 gadiem. Ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir jāved mūs pretī reālu izmaiņu īstenošanai, lai mazinātu nabadzību un radītu labklājību un vienlīdzību visiem. Mēs varam to izdarīt ar labi pārdomātu, mērķtiecīgu un uz rīcību orientētu politiku! Bet, pats galvenais, izšķiroša nozīme būs visu ieinteresēto pušu iesaistīšanai un atbildībai visos līmeņos, lai gūtu panākumus ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu izpildi ievērojami veicinās jauna vispārēja nolīguma apstiprināšana Parīzes konferencē, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumu. Nav pieņemama valstu nespēja uzņemties vērienīgus klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumus, jo jebkāda turpmāka kavēšanās ārkārtīgi sadārdzinās nolīguma piemērošanu vai pat padarīs to par neiespējamu.

Latvija atbalsta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tāpat ir svarīgi paust spēcīgu signālu investoriem un uzņēmējiem par plāniem virzīties uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un noturību pret klimata pārmaiņām.

Priekšsēdētāja kungs,

ANO ir bijusi izšķiroša nozīme ekonomiskās un sociālās attīstības un cilvēktiesību veicināšanā ikvienam. Šie ideāli un vērtības ir izrādījušies mūžīgi un universāli. ANO turpinās būt nozīmīga vieta risinājumu meklēšanai nākotnes izaicinājumiem caur globālu diskusiju, informējot sabiedrības, radot zināšanas un veidojot uzticību. Šo jautājumu priekšplānā izvirzās straujā tehnoloģiju attīstība, kas, no vienas puses, ir progresa un izaugsmes avots, bet, no otras puses, tā rada ievērojamu ievainojamību un dažādus starpvalstu un starpnozaru rakstura jautājumus.

Nācijas saskaras ar arvien pieaugošo kiberdraudu izaicinājumu. Gan valsts, gan nevalstiskajam sektoram jādarbojas saskaņoti, lai novērstu jauno tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu, turklāt tas jādara starptautiskā, starpnozaru līmenī un iesaistot visas ieinteresētās puses. Tas nebūs viegls process. Mums ir nepieciešams nodrošināt pareizu līdzsvaru, rēķinoties gan ar vārda brīvības un atklātu inovāciju veicināšanu internetā, gan likumīgu nacionālās drošības interešu ievērošanu.

Šogad ANO Ģenerālā asambleja pārskatīs Pasaules informācijas sabiedrības samita rezultātus par pēdējo desmitgadi. Ir svarīgi, lai šis pārskata process, kurā Latvijai ir vadošā loma, būtu veiksmīgs un sekmētu ANO Ilgtspējīgas attīstības plāna līdz 2030.gadam noteikto vispārējo mērķu sasniegšanu.

Priekšsēdētāja kungs,

Nākamgad mums būs jāizvēlas nākamais ANO ģenerālsekretārs. Ir būtiski, lai atlases process būtu pārredzams un iekļaujošs. Turklāt ir pienācis laiks, lai Austrumeiropas valstu grupa piedāvātu vislabāko iespējamo kandidātu nākamā ģenerālsekretāra amatam. Tā ir vienīgā reģionālā grupa, kas nekad nav bijusi pārstāvēta šajā amatā.

Priekšsēdētāja kungs,

Mūsu tautas vēlas dzīvot drošā, stabilā un plaukstošā pasaulē, kur nav vietas konfliktiem, badam un nevienlīdzībai.

Lai gūtu panākumus jaunās attīstības darba kārtības īstenošanā, mums visiem ir pienākums strādāt, lai padarītu pasauli labāku. Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka virzība uz priekšu tiek balstīta uz mērķiem, kas noteikti ANO Hartā pirms 70 gadiem un kuri paliek spēkā gan mūsdienās, gan arī nākotnē.

Pateicos par jūsu uzmanību!

Publicēts www.president.lv

2015. gada 30. septembrī