Ārlietu ministra E. Rinkēviča uzruna Berlīnē pirms operas „Valentīna” izrādes

19.05.2015. 09:24

Ārlietu ministra E. Rinkēviča uzruna 2015. gada 19. maijā
Berlīnē pirms operas „Valentīna” izrādes

Augsti godātais federālā ministra Dr. Šteinmeiera kungs,

Ekselences,

Dāmas un kungi!

Šī gada maijs Eiropai ir simbolisma pilns. 70 gadus kopš Otrā pasaules kara beigām pieminējām uz Eiropas kaimiņos risošo notikumu fona. Šis ir laiks, kad atkal no jauna ir jāapliecina mūsu pamatmērķis – vienota un brīva Eiropa, kas ir balstīta uz kopīgām un mums dārgām vērtībām. Šajā dinamiskajā laikā Latvija veic ES Padomes prezidentūras pienākumus. Eiropu mēs redzam nevis kā no pilsoņiem attālinātu birokrātisku projektu, bet gan gluži otrādi – mēs redzam to kā miera un labklājības projektu, no kā labumu jāgūst katrai Eiropas valstij un katrai ģimenei.

Pirms 25 gadiem Latvija vēl bija totalitāra režīma jūgā. Šodien Latvija pieder pie tām valstīm, kuras veiksmīgi ir pabeigušas politiskās, ekonomiskās un sabiedriskās transformācijas procesu. Latvija ir uzticams partneris, kurai ir saistoši vienotas un brīvas Eiropas principi.

Šāda pieeja ir arī mūsu oficiālās kultūras programmas vadmotīvs, kas šajā pusgadā ir pārstāvēta no Vācijas līdz Krievijai, no ASV līdz Ķīnai. Kultūra ir būtiska mūsu Eiropas identitātes saglabāšanai. Šodienas izrādei Latvijas prezidentūras kultūras programmā ir īpaši simboliska loma.

Tā nav nejaušība, ka operas izrāde Valentīna notiek tieši Berlīnē. Berlīne un Rīga ir pilsētas, kurās Valentīna Freimane – mūsu operas galvenā varone – ir pavadījusi savas dzīves lielāko daļu. Vienlaikus tas ir arī mūsu valstu ciešo vēsturisko un kultūras saišu apliecinājums.

Es pateicos savam labajam kolēģim, federālajam ārlietu ministram Dr. Frankam Valteram Šteinmeieram par iespēju kopīgi uzņemties izrādes patronāžu.
Kā prezidējošās valsts ārlietu ministrs esmu guvis ciešu pārliecību, ka apvienotā Eiropa viņā radusi nenogurdināmu, tālredzīgu un uzticamu atbalstītāju. Mēs augsti novērtējam šo Vācijas un Latvijas sadarbību.

Opera „Valentīna” ir tapusi pēc Rīgā dzimušās kinozinātnieces Dr. Valentīnas Freimanes atmiņu stāsta „Ardievu, Atlantīda” daļas motīviem. Viņas dzīves stāsts ir cieši savijies ar dramatiskajiem notikumiem Eiropā, kad to plosīja Hitlera un Staļina totalitārie režīmi. Daudzas Eiropas valstis un tautas tika pakļautas iznīcībai, okupācijai un masu deportācijām. Nežēlīgie holokausta noziegumi Eiropas ebreju kopienai izvērtās par traģēdiju.

Ebreji, kuri masu slepkavībās tika iznīcināti Latvijā, - to vidū arī visa Valentīnas Freimanes ģimene - gadsimtiem ilgi bija mūsu tautas un mūsu valsts daudzveidīgās kultūras nozīmīga sastāvdaļa. Viņi gāja bojā valstī, kurai valstiskumu bija atņēmis vispirms Staļins, pēc tam Hitlers. Eiropas un Latvijas sabiedrības daļa bija iznīcināta uz visiem laikiem. 

Pārkāpjot starptautiskās tiesības, Latvijas vīrieši tika iesaukti gan nacistiskās Vācijas, gan PSRS armijā. Burtiski dažādās frontes pusēs karoja brālis pret brāli. Par nožēlu un apkaunojumu pārējiem atradās arī tādi, kuri sadarbojās ar nacistu režīmu, tai skaitā, arī holokausta īstenošanā. Turpretim citi pašaizliedzīgi, riskējot ar savuun savu ģimeņu dzīvībām, ebreju tautības līdzpilsoņus glāba no bojāejas. Daudzi drosmīgi un nesavtīgi cilvēki līdz pašām kara beigām palīdzēja slēpties arī Valentīnai Freimanei.

Multikulturālā un eiropeiskā Latvija – līdzīgi mītiskajai Atlantīdai – bija nogrimusi, lai augšup celtos tikai pēc vairākiem gadu desmitiem, līdz ar tautas atmodu, atjaunojot valsti 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Pirms vairākām dienām, 4. maijā, svinējām Latvijas neatkarības atjaunošanas 25.jubileju.

Sabiedrības apziņā holokausts ir sāpīga tēma. Holokausta piemiņa ir sabiedrības brieduma rādītājs. Tādēļ, līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijas valsts ir daudz darījusi, lai pilnvērtīgi apzinātu Otrā pasaules kara notikumus un totalitāro režīmu izdarītos noziegumus, godinātu upuru piemiņu un atjaunotu vēsturisko taisnīgumu.

Dāmas un kungi,

Miers Eiropā atkal vairs nav pašsaprotama vērtība. Tieši tādēļ mums ir jāaizsargā Eiropas vērtības un jācīnās pret jebkādām neiecietības, rasisma un antisemītisma izpausmēm. Mums ir jāturpina stiprināt demokrātijas principus, mieru un stabilitāti.

Noslēgumā vēlos personīgi pateikties un izteikt apbrīnu Dr. Valentīnai Freimanei, kura šovakar kopā ar mums ir skatītāju zālē.

Novēlu visiem izbaudīt mūziku un izdzīvot šo spēcīgo stāstu par cilvēciskajām vērtībām, nodevību un mīlestību, bet pāri visam - par cilvēciskuma un humānisma uzvaru.