Pirms 120 gadiem dzimusi diplomāte, speciāliste Tautu Savienības darbvedības un organizatoriskajos jautājumos Margrieta Sandere

14.03.2019. 10:36
  • Ārlietu dienests Latvijas valsts simtgadei
Pirms 120 gadiem dzimusi diplomāte, speciāliste Tautu Savienības darbvedības un organizatoriskajos jautājumos Margrieta Sandere

2019. gada 14. martā aprit 120 gadi, kopš dzimusi Latvijas diplomāte, speciāliste Tautu Savienības darbvedības un organizatoriskajos jautājumos Margrieta Sandere, dzim. Buša (14.03.1899. Rīgā – 28.04.1979. Rīgā).

Margrieta Buša dzimusi 1899. gada 14. martā Rīgas nama līdzīpašnieku ģimenē. 1915. gadā ar zelta medaļu beidza Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Turpināja izglītību turpat pedagoģiskajā klasē, ko absolvēja 1916. gadā Pirmā pasaules kara laikā Jurjevā (Tartu) ieguva mājskolotājas kvalifikāciju. 1916.–1919. gadā bija mašīnrakstītāja Dzelzceļu pārvaldē Petrogradā (Pēterburgā), pēc tam skolotāja Rīgā, bet lielinieku laikā 1919. gada pirmajā pusē – kancelejas pārzine Arodbiedrību centrālbirojā.

No 1919. gada oktobra līdz 1940. gada septembrim M. Sandere (Buša) bija Latvijas Ārlietu dienesta darbiniece[1]. Sākotnēji viņa strādāja par Ārlietu ministrijas vecāko kancelejas ierēdni, tad bija Vispārējā departamenta darbveža palīdze, 1921. gadā deviņus mēnešus – kancelejas ierēdne Latvijas ģenerālkonsulātā Berlīnē. 1922. gada 1. janvārī tika iecelta par Politiski ekonomiskā departamenta Tautu Savienības nodaļas III šķ. sekretāri. Kopš tā laika līdz nodaļas likvidācijai 1938. gada jūnijā bija nodaļas štatā, bieži vien esot vienīgā darbiniece nodaļā. Pēc gada M. Sandere (Buša) ieguva I šķ. stenogrāfistes-korespondentes, 1925. gadā – II šķ. sekretāres, bet 1926. gadā – I šķ. sekretāres amatu. Tātad, kopš 1925. gada M. Sandere no valsts civildienesta amata pārgāja diplomātiski konsulārajā dienestā: V dienesta pakāpē (II šķ. sekretāre) un 1926. gadā – IV dienesta pakāpē (I šķ. sekretāre). Tā bija augstākā pakāpe, ko Latvijas pirmajā neatkarības laikā diplomātiski konsulārajā dienestā varēja ieņemt sieviete[2].

Pēc Tautu Savienības nodaļas likvidācijas 1938. gadā M. Sandere turpināja kārtot visus ar Tautu Savienību saistītos jautājumus Politiski ekonomiskā departamenta (1938. gada beigās reorganizēts par Politisko departamentu) Rietumu nodaļā. Lai nerastos neskaidrības, pie kā griezties, minētā departamenta iekārtas shēmā bija iekļauta “Tautu Savienības nozare” (kaut arī tādas struktūrvienības ministrijas oficiālajā štatā nebija).

Kā Tautu Savienības lietu speciālisti M. Sanderi Ministru kabinets vairākkārt apstiprināja Latvijas delegācijas sastāvā Tautu Savienības ikgadējās asamblejās (kopsapulcēs). Komandējums Ženēvā ilga visu asamblejas norises laiku: apmēram mēnesi, parasti – septembrī. M. Sandere piedalījās Latvijas delegācijas darbā piecās asamblejās 1922.–1924. gadā un 1929.–1930. gadā kā sekretāre.

1938. gada novembrī M. Sandere tika apbalvota ar Latvijas Atzinības krusta V šķiru.

Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS M. Sanderi atbrīvoja no amata 1940. gada 8. septembrī Ārlietu ministrijas likvidācijas dēļ. Tajā pašā laikā viņa pensionējās.

1923. gada decembrī Margrieta Buša apprecējās ar Valsts prezidenta kancelejas sevišķu uzdevumu ierēdni – valodnieku Miķeli Sanderu (1880–1962). Miķelis Sanders bija poliglots, daudzu valodu teicams pratējs. 1936. gadā Sanderu ģimenē piedzima meita Marianna. Līdz 1939. gadam, kad Miķelis Sanders pensionējās, Sanderi dzīvoja Rīgas pilī, 52. dzīvoklī, pēc tam – Margrietas Sanderes vecāku līdzīpašumā, namā Matīsa ielā 111.

Miķelis Sanders mira 1962. gada 12. septembrī Rīgā, bet Margrieta Sandere – 1979. gada 28. aprīlī, arī Rīgā.

1 LNA LVVA 7427 1 14672 2.lp fotografija

Margrieta Sandere. Ap 1929. gadu.

Foto autors nezināms. LNA LVVA, 7427. f., 1. apr., 14672. l., 2. lp.

2 LNA LVVA 2570 14 1332 19.lp

M. Bušas iesniegums par pāriešanu darbā no ģenerālkonsulāta Berlīnē uz Ārlietu ministriju. Rīga, 20.12.1921.

LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 1332. l., 19. lp.

Politiski ekonomiskā departamenta direktora Viļa Šūmaņa rezolūcija par M. Bušas ieskaitīšanu no 01.01.1922. Tautu Savienības nodaļā par III šķ. sekretāri.

3 LNA LVVA 2570 14 1332 72.lp

Valsts kancelejas 20.06.1929. paziņojums Ārlietu ministrijai par Ministru Kabineta 18.06.1929. sēdes lēmumu sūtīt uz Tautu Savienības X asambleju delegāciju piecu locekļu sastāvā un M Sanderi kā sekretāri.

LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 1332. l., 72. lp.

4 LNA LVVA 7427 1 14672 10.lp fotografija

Latvijas Universitātes studentes M. Sanderes fotouzņēmums lekciju grāmatiņā. Rīga, 1930./1931. mācību gads.

Foto autors nezināms. LNA LVVA, 7427. f., 1. apr., 14672. l., 10. lp.

M. Sandere vienu gadu studēja LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Mācības varēja apvienot ar darbu, jo 1922. gada Likums noteica 6 stundu darba dienu garīga darba strādniekiem, bet lekcijas LU sākās pēcpusdienā vai vakarā.


Informāciju sagatavoja
 Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas arhīva eksperte Silvija Križevica 21.02.2019.

 

[1]

Visu Latvijas pirmo neatkarības laiku (1918–1940) valsts ārlietu dienestā kopš 1919. gada strādāja tikai divas sievietes: Margrieta Sandlere un Margarete Grosvalda (1895–1982).

[2]

Tāda bija ne tikai Latvijas nostādne attiecībā pret sievietēm diplomātiskajos amatos, bet arī kopumā uz tradīcijām balstītā starptautiskā prakse. Latvijas ārlietu dienesta organizēšanās posmā (līdz 1923. gadam) pārstāvniecībās ārvalstīs to vadītāji iecēla sievietes vadošajos amatos pēc pašu ieskatiem. 1919.–1923. gadā ārlietu dienestā bija divas I šķ. sekretāres un II šķ. sekretāres – 10. Bet 1920.–1923. gadā visas 12 tika atbrīvotas no amata. Turklāt jāatzīmē, ka no 1919.–1926. gadam viena sieviete vadīja Ārzemju pasu nodaļu un viena 1919.–1920. gadā bija Informācijas biroja vadītāja Parīzē.

Šajā atsaucē dots īss pārskats par sievietēm diplomātiskajā dienestā (no atašeja līdz sūtnim), bet ne par tām sievietēm, kas ieņēma Ārlietu ministrijā un pārstāvniecībās ārvalstīs dažādus valsts civildienesta amatus (vai bija valsts kalpotājas) un kuru kopskaits līdz 1940. gadam bija ievērojami lielāks – ap 550.