Valdība apstiprina Latvijas otro nacionālo ziņojumu par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi

29.12.2014. 17:05

24.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas otro nacionālo ziņojumu par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk – Konvencija) izpildi Latvijā.

Saskaņā ar Konvenciju šādi ziņojumi tiek izstrādāti reizi piecos gados. Konvencijā ietverto saistību izpildes Latvijā līdzšinējā izvērtēšana apliecina, ka Latvija ne tikai vārdos, bet arī darbos nodrošina savu starptautisko saistību izpildi mazākumtautību tiesību aizsardzībai un ir apņēmusies to darīt arī turpmāk. Atšķirībā no citām valstīm Latvija Konvencijā paredzētās tiesības nodrošina plašākam sabiedrības lokam, jo, ratificējot Konvenciju, Latvija noteica, ka šīs tiesības var izmantot arī personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālai minoritātei Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti.

Ziņojumā ir sniegta informācija par Latvijas paveikto sabiedrības integrācijas, pretdiskriminācijas un starpkultūru dialoga veicināšanā, kā arī informācija par naturalizācijas procesu. Ziņojumā izklāstīta arī mazākumtautību izglītības reformas ieviešanas gaita un rezultāti. Jāatzīmē, ka Latvijas sasniegumus mazākumtautību izglītības reformā ir augstu novērtējušas tādas starptautiskās organizācijas kā ANO, EDSO un arī Eiropas Padome. Latvija nodod savu pieredzi bilingvālās izglītības jomā arī citām valstīm. Valsts finansēta vidējā izglītība Latvijā ir pieejama septiņās mazākumtautību valodās, kas ir vairāk nekā citās valstīs. Valsts finansiāli atbalsta arī dažādus projektus mazākumtautību kultūru saglabāšanai un popularizēšanai. Piemēram, šogad Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim no valsts budžeta ir piešķirti vairāk kā 425 000 latu.

Nacionālo ziņojumu izstrādāja ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināta starpinstitucionāla darba grupa. Ziņojuma projekts tika apspriests arī ar Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes, Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ieviešanas uzraudzības komitejas un Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos pārstāvjiem, kas izvērtēja gan sagatavotā projekta kvalitāti, gan izteica priekšlikumus turpmākai rīcībai.

Minētais ziņojums ir jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram un tam jāsatur pilnīga informāciju par likumdošanas, politikas un praktiskajiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu Konvencijā iedibinātās normas nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzībai. Pēc ziņojuma iesniegšanas to izskatīs Konvencijas Konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir atzīti eksperti nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā. Latviju minētājā komitejā pārstāv Sabiedriskās politikas centra ‘Providus’ pētnieks Reinis Āboltiņš.

Saeima Konvenciju ratificēja 2005.gada 26.maijā, un attiecībā uz Latviju tā stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī. Sākotnējo ziņojumu par Konvencijas ieviešanu Latvija iesniedza 2006.gada 11.oktobrī.