Kopīgs paziņojums par ES apņemšanos atbalstīt Rietumbalkānu integrāciju Eiropā

11.06.2019. 17:11

Mēs, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas, Bulgārijas Republikas, Itālijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Horvātijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Polijas Republikas un Slovākijas Republikas ārlietu ministri, atkārtoti apliecinām atbalstu Rietumbalkāniem to virzībā uz Eiropu.

Eiropas Savienības paplašināšanās procesam Rietumbalkānos ir pozitīvs pārveidojošs spēks, un tas ir ieguldījums Eiropas mierā un stabilitātē. Ir būtiski nodrošināt vispārēju reģiona progresu. ES jāpilda sava skaidrā apņemšanās atbalstīt Rietumbalkānu integrāciju Eiropā. “Plāns B” nepastāv.

Apzinoties, cik svarīgs ir viņu lēmums visas Eiropas valstīm un tautām, mēs aicinām Padomes locekļus jūnijā pieņemt tālredzīgus, drosmīgus lēmumus, kas veicinātu nepārtrauktu reformu progresu atbilstoši ES standartiem un vērtībām, kā arī nostiprinātu reģionālo sadarbību, izlīgumu, labas kaimiņattiecības un izšķirīgu atbalstu neatgriezeniskam mieram, stabilitātei un attīstībai reģionā un mūsu kontinentā.  

Gatavojoties Vispārējo lietu padomei šā gada jūnijā, aicinām visus ieinteresētos ES dalībniekus uzturēt un nostiprināt pozitīvo impulsu, sākot iestāšanās sarunas ar Albānijas Republiku un Ziemeļmaķedonijas Republiku. Esam apņēmības pilni pildīt savus pienākumus un pozitīvi reaģēt uz abu valstu sasniegto. 

Atgādinot par 2018. gada jūnija Vispārējo lietu padomes secinājumiem, kuros ir noteikta virzība uz iestāšanās sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā, kā arī iepriekšējos kopīgi pieņemtos dokumentus, mēs aicinām Padomes locekļus:

-          ieviest attiecīgos Eiropas Komisijas ieteikumus;

-          pildīt savas saistības un nodrošināt ES paplašināšanās politikas ticamību, pamatojoties uz skaidriem nosacījumiem un pašu valstu nopelnu principa;

-          stiprināt ES uzticamību starptautiskā un institucionālā mērogā, kā arī saglabāt ietekmi reģionā;

-          atzīt Albānijas Republikas un Ziemeļmaķedonijas Republikas ievērojamos centienus un progresu, pieņemot un īstenojot nepieciešamās reformas, un attiecībā uz Ziemeļmaķedonijas Republiku arī apliecināt vēsturisko nozīmi, kāda ir tās līgumiem ar Grieķijas Republiku un Bulgārijas Republiku, kuri rāda priekšzīmi, risinot reģionam un plašākai teritorijai aktuālus jautājumus;

-          atzīt paplašināšanās politiku par vispiemērotāko līdzekli, lai veicinātu ES standartus un vērtības un sekmētu labklājību, demokrātiju un stabilitāti reģionā;

-          turpināt atbalstīt skaidri noteikto ES dalībvalsts perspektīvu, kas ir virzītājspēks stingru reformu ieviešanai un nenokārtotu divpusēju jautājumu risināšanai Rietumbalkānos;

-          atzīt paplašināšanās politikas neaizstājamo ietekmi uz Eiropas nostiprināšanas procesu;

un tādējādi

-          atbalstīt lēmumu pieņemšanu par to, lai 2019. gada jūnijā sāktu sarunas ar Albānijas Republiku un Ziemeļmaķedonijas Republiku.  

Sarunu process sākšana ļaus abām valstīm ciešāk pievērsties nepieciešamajām reformām, kamēr ES iegūs vērtīgu instrumentu, lai rūpīgi novērtētu šo valstu individuālos panākumus. Turklāt sarunu sākšana ar Albānijas Republiku un Ziemeļmaķedonijas Republiku būs svarīgs motivējošs faktors visam reģionam. Tas nodrošina situāciju, kurā ieguvēji ir visi iesaistītie.

Sarunu sākšana 2019. gada jūnijā arī dos ieguldījumu valstu noturības stiprināšanā pret citu pušu ārējām, nelabvēlīgām interesēm un nodrošinās to, ka ES saglabā vadošo lomu pozitīvai reģionālai pārveidei.

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-draugiemicon-flickrytb

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā