Ārlietu ministrijā prezentē jaunākos diasporas pētījumus

11.04.2019. 15:59

2019. gada 11. aprīlī Ārlietu ministrijā norisinājās Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (LU DMPC) jaunāko diasporas pētījumu prezentācijas pasākums

Pasākumu atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, uzsverot pētniecībā balstītas rīcībpolitikas  nozīmību: “Apzinoties pieaugošo diasporas jautājumu nozīmību, ar Ārlietu ministrijas atbalstu 2014.gadā tika dibināts Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Šo gadu laikā veikti vairāki diasporas tematikai veltīti pētījumi. Līdz ar Diasporas likuma pieņemšanu varam droši teikt, ka šī ir viena no privileģētajām jomām, kurā rīcībpolitika ir balstīta akadēmiskos pētījumos. Viens no pētījumiem detalizētāk pievēršas jomām, kurās diasporas potenciālais  būtu jāapzina vēl precīzāk un dod iespēju politikas veidotājiem izstrādāt konkrētākus soļus tā apzināšanai un izmantošanai.”

Par pētījumu “Atgriešanās apstākļi un nosacījumi” plašāk stāstīja LU DMPC vadošie pētnieki Baiba Bela un Mihails Hazans. Pētījumā tika pievērsta uzmanība dažādu remigrantu grupu vajadzībām, iekļaušanās pieredzei un nākotnes plāniem, kā arī sniegtas rekomendācijas remigrācijas atbalstam un remigrantu integrācijai. Īpaši apskatīta jauniešu un senioru remigrācijas pieredze, problēmas, to risinājumi. Pētījuma konstatēts, ka noteikti vai drīzāk Latvijā pēc gada vai tālākā nākotnē sevi redz būtiski mazāk nekā puse abu dzimumu remigrantu 18–24 gadu un 40–54 gadu vecuma grupā, bet vairāk nekā puse remigrantu 25–39 un 55+ gadu vecuma grupā. Izņemot 55+ gadus vecus seniorus, visās vecuma un dzimuma grupās vismaz ap 40% remigrantu nevarēja pateikt, vai ir atgriezušies Latvijā pavisam. Remigranti saskaras ar dzīves līmeņa krišanos - naudas ir mazāk un to nopelnīt ir grūtāk.

Remigrantu pēdējā mītnes zemē pavadītais laiks variē plašā diapazonā - var secināt, ka nekad nav par agru vai par vēlu piedāvāt tautiešiem ārvalstīs labu iespēju Latvijā. Tomēr, lai noturētu remigrantus Latvijā, ir svarīgi nodrošināt viņiem dažādu atbalstu pirms un pēc atgriešanās. Piemēram, daudziem nav skaidra nodokļu sistēma un sociālās apdrošināšanas iemaksu pārneses jautājumi. Valsts institūcijām būtu jāatbild uz neskaidrajiem jautājumiem cilvēkiem saprotamā veidā, nevis sarežģītā juridiskā valodā, kas raksturīga Ministru kabineta noteikumiem un likumiem.  Ļoti svarīgs ir atbalsts piemērota darba atrašanā.

Pētījums arī parāda, ka emigrācijas pieredze ļauj vairāk novērtēt to labo, kas Latvijā ir. Piemēram, kamēr ārvalstīs cilvēks tiek uzlūkots kā imigrants, Latvijā ir iespēja būt starp savējiem un strādāt ne tikai savai labklājībai, bet izjust savu darbu kā ieguldījumu labākai Latvijai. 

Ar pētījumu “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas” iepazīstināja LU DMPC vadītāja  Inta Mieriņa un vadošā pētniece Baiba Bela. Pasaulē un pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta iespējām, ko sniedz saiknes uzturēšana un sadarbība ar diasporu, kā arī diasporas ieguldījumam savā izcelsmes valstī. Pētījumā sniegts līdz šim vispusīgākais skatījums uz diasporas ieguldījumu Latvijā, iezīmējot diasporas ieguldījuma daudzveidīgās jomas, kā arī izgaismojot iespējas un izaicinājumus diasporas ieguldījuma novērtēšanā.

Tradicionāli visplašāko uzmanību pierasts veltīt ārvalstīs dzīvojošo naudas pārvedumiem uz Latviju. Pēc aplēsēm, šādu pārvedumu apjoms 2017. gadā bija 818 miljoni eiro. Taču Latvijas ekonomikai ievērojamu pienesumu sniedz arī diasporas tūrisms, attīstību un inovācijas veicina diasporas investīcijas, kā arī diasporas atbalsts eksporta attīstībai un iesaiste jauno uzņēmēju mentoringā. Vairāk nekā miljonu eiro gadā diaspora velta labdarībai Latvijā – gan kā mecenāti, gan ziedotāji. 

Kaut grūti izmērāms, ne mazāk nozīmīgs ir diasporas nemateriālais ieguldījums Latvijā. Ārvalstīs dzīvojošie ienes Latvijā jaunas idejas, vērtības un prakses, ko zinātnē apzīmē ar jēdzienu 'sociālie pārvedumi'. Latvija daudz iegūst no speciālistu ārvalstīs gūtajām profesionālajām un personiskajām iemaņām. Augstāks prasīgums pret valdību un darba devējiem var radīt spiedienu veidot labāku pārvaldību, kvalitatīvāku komunikāciju ar sabiedrību, kā arī kvalitatīvākas un labāk apmaksātas darba vietas Latvijā. Papildus, ārvalstīs dzīvojošie ir arī daļa no Latvijas pilsoniskās sabiedrības, piemēram, viņi aktīvi balso par dažādām likumdošanas iniciatīvām portālā manabalss.lv. Ārkārtīgi nozīmīgs ir arī diasporas ieguldījums valsts tēla veidošanā un popularizēšanā pasaulē.

Pētnieki uzsver diasporas iesaistes un ieguldījuma nozīmīgumu Latvijas attīstībai un aicina veidot tādu sadarbību, kura sniedz abpusējus ieguvumus. Pētījumi liecina, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk nekā viņi to dara šobrīd. Lai veiksmīgāk attīstītu sadarbības potenciālu, ir jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu - attiecībā uz tiesisko regulējumu, resursu pieejamību, attieksmi, u.c. jautājumiem. Ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.

Pasākuma prezentācijas:

B. Bela, I. Mieriņa "Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas"  

M. Hazans "Atgriešanās apstākļi un nosacījumi"  

E. Zača, M. Hazans, B. Bela "Atgriešanās apstākļi un nosacījumi"

 

Pētījumi pilnā apjomā pieejami Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra mājaslapā.

 

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-draugiemicon-flickrytb

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā